Izstrādāti jauni iepirkumi ilgi atliktajai Salaspils kodolreaktora likvidācijai

Lai virzītu ilgus gadus atlikto Salaspils kodolreaktora likvidāciju, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs izstrādājis jaunus iepirkumus. Pēc līdzšinējām neveiksmēm šoreiz plānots atdalīt projektēšanu un būvniecību atsevišķos konkursos. Lai arī reaktora darbināšanai paredzētā izlietotā kodoldegviela ar vilcienu tika nosūtīta uz Krieviju jau 2008. gadā, teritorijā joprojām ir piesārņotās reaktora konstrukcijas, kuras valstij ir pienākums noglabāt radioaktīvo atkritumu glabātavā ”Radons”, jo teju 60 gadu vecā infrastruktūra noveco, vērtē Radiācijas drošības centrs.

ĪSUMĀ:

  • Salaspils kodolreaktoram iepriekš bija neveiksmīgs iepirkums, tagad procesu uzlabos.
  • Salaspils novadā nav pārāk satraukušies par bīstamo objektu.
  • VARAM šoreiz rūpīgi sekos līdzi iepirkumiem.
  • Ministrijā norādīja - iepriekš kodolreaktora nojaukšanai piešķirtā nauda nav iztērēta.
  • Radiācijas drošības centrā norāda, ka kodolreaktors pēc iespējas jānovāc, jo tā uzturēšanai jātērē nauda.

Izstrādāti jauni iepirkumi ilgi atliktā Salaspils kodolreaktora likvidācijaiSintija Ambote

Lai arī pagājuši vairāk nekā 15 gadi kopš valdības rīkojuma par Salaspils kodolreaktora demontāžu, līdz šim tas nav paveikts, turklāt termiņš kārtējo reizi pārlikts vēl uz pāris gadiem.

Iepirkumi saistībā ar Salaspils kodolreaktoru

Salaspils kodolreaktors:

Pašlaik izstrādes procesā ir iepirkuma dokumentācija par Salaspils kodolreaktora izpēti, būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību. Iepirkums tiks izsludināts tuvāko mēnešu laikā.

Radioaktīvo atkritumu glabātava “Radons”:

19. februārī notika piedāvājumu atvēršana iepirkumam "Jaunas radioaktīvo atkritumu tvertnes, ilgtermiņa glabātavas un pārseguma virs slēgtajām radioaktīvo atkritumu tvertnēm radioaktīvo atkritumu glabātavā ”Radons” būvprojekta izstrāde un autoruzraudzība". Piedāvājumus iesniedza trīs pretendenti. Tagad sāksies piedāvājumu izvērtēšana.

Salaspils reaktora teritorijā pašlaik iekļūt nav iespējams, ēku ieskauj žogs ar dzeloņdrātīm, un tā aplūkojama vien caur metāla vārtu restēm. Tiesa, Latvijas Radio ir bijis arī sētas otrā pusē pirms pieciem gadiem kopā ar ēkas apsaimniekotājiem

Kodolreaktora infrastruktūrai nākamgad aprit jau 60 gadu. Toreiz teritorijā novecojušās infrastruktūras dēļ vienā no reaktoram līdzās esošajām pazemes tvertnēm radās sūce un vidē nokļuva dzesēšanai izmantotais dejonizētais ūdens, uz brīdi augsnē mazliet paaugstinot radioaktīvo fonu – tieši tritija piesārņojuma līmeni.

Tvertne bijusi ievietota dzelzsbetona mucā, un ūdens no tās nelielā daudzumā iekļuvis apkārtējā vidē, tādējādi nedaudz palielinot tritija līmeni tvertņu tiešā tuvumā,sasniedzot 10 Bq/l. Pieļaujamais daudzums ir 100 Bq/l.

Salaspils novada domes vadītājs Raimonds Čudars ("Jaunā Vienotība") atzīst, ka ikdienā pašvaldības dzīvi objekta atrašanās teritorijā neietekmē, taču atminas, ka tieši ar šo notikumu objekts par sevi atgādinājis nepatīkamā veidā.

"Šis gadījums parādīja, ka tā situācija ir nedroša un kuru katru brīdi var rasties nepatīkamas situācijas, un pašas iekārtas ir tik tālu novecojušas, ka sāk sadalīties. Tas norāda uz to, ka reaktora likvidēšanas darbi ir jāveic pēc iespējas ātrāk. Patlaban tiek veikti radiācijas līmeņa mērījumi objektā vairākās vietās un kategorijās, bet sajūta, ka vēl aizvien šis objekts atrodas novadā un nav demontēts, tas nav nekas labs," norādīja Čudars. Viņaprāt, ir daudz starptautisku instrumentu, ko arī varētu izmantot situācijas risināšanai.

Vienlaikus Čudars vērtēja, ka

pagaidām kādus ierobežojumus uzņēmējdarbībai, iedzīvotājiem vai novada attīstībai padomju zinātnes mantojums gan nav radījis.

"Es neesmu sastapies ar atklātu viedokli no kāda uzņēmēja, ka "mēs nedarīsim kaut ko Salaspils novadā tāpēc, ka jums ir šāds objekts". Tajā pašā laikā es apzinos, ka zemapziņā kādam attīstītājam šāda doma var parādīties, bet tam šobrīd nav pamata," stāstīja Čudars.

Pašlaik ēkas apsaimniekotājs ir Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC). Kā zināms, lai ēku varētu likvidēt, vispirms jāuzbūvē radioaktīvo atkritumu glabāšanas tvertne Baldonē. Centrs iepriekšējos gados rīkoja konkursus gan tvertnes izbūvei, gan reaktora nojaukšanai. Būvnieki kritizēja nosacījumus, pārmetot pārāk īso laiku, lai piesaistītu ekspertus reaktora nojaukšanai, savukārt atkritumu glabātavas izbūvei aizpagājušajā gadā pieteicās tikai viens pretendents - SIA "Velve", kas rezultātā darbus piedāvāja veikt par aptuveni 10 miljoniem eiro (ar PVN), neskatoties uz to, ka paredzētā līgumcena bija aptuveni 2 miljoni eiro (2016. gadā).

Centra speciāliste Anta Jantone pastāstīja, ka pēc līdzšinējām neveiksmēm plānots iet citu ceļu – atdalot projektēšanu un būvniecību atsevišķos konkursos.

"Patlaban ir izsludināts konkurss, un vakar arī bija piedāvājuma atvēršana iepirkumā par jaunas radioaktīvo atkritumu tvertnes projektēšanu Baldones "Radonā". Tur ir saņemti trīs piedāvājumi, kas attiecīgi tagad būs vērtēšanā, un pēc tam būs informācija par rezultātiem. Vienlaikus patlaban notiek nolikuma un iepirkuma dokumentu sagatavošana arī Salaspils kodolreaktora izpētei, būvprojekta izstrādei un uzraudzībai," stāstīja Jantone.

Konkursa piedāvājumus vērtēšot pāris mēnešus, bet Jantone prognozē, ka

radioaktīvo atkritumu tvertnes būvprojekts būs gatavs tikai pēc gada, kad arī būs zināmas izmaksas un izsludinās konkursu būvniekiem.

"Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, Salaspils reaktora likvidēšanas konkursā mēs noteiksim garāku pieteikšanās laiku, jo vajadzīgs piesaistīt ārvalstu ekspertus, kam ir pieredze ar šādiem objektiem. Tur paredzēts apsekot pašu kodolreaktoru un aplēst radioaktīvo atkritumu apjomu, jo kopš 2003. gada, kad apsekojums bija veikts, tas apjoms noteikti būs savādāks, ņemot vērā izotopu dažādu pussabrukšanas periodu," skaidroja Jantone.

Tikmēr Vides ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola norādīja, ka ministrija šoreiz īstenos arī stingrāku konkursu norises uzraudzību.

"Ir izveidota atbildīgo amatpersonu darba grupa. Reizi trīs vai četros mēnešos mēs aicinām informēt par aktuālo un par iepirkumā izvirzītajām prasībām, tur ir iesaistīti dažādi eksperti - gan tie, kas pārzina iepirkumu jomu, gan budžeta plānošanu, radiācijas drošības jautājumus. Tā kā, mūsuprāt, pārraudzība pār šo procesu ir būtiski uzlabota, un esam mācījušies no iepriekšējās pieredzes," stāstīja Ozola.

Savukārt Valsts kontrole pērn pēc revīzijas secināja, ka ministrija nav veikusi mērķtiecīgas darbības Salaspils kodolreaktora likvidācijā. Rezultātā plānotā finansējuma apguve ir aizkavējusies, sadārdzinot izmaksas un radot vides radioaktīvā piesārņojuma risku. Gadu gaitā ministrijai kopumā piešķirti 8,2 miljoni eiro Salaspils reaktora nojaukšanai. Tā vietā nauda izlietota citiem mērķiem. Ozola atzīst, ka patlaban nav nekādu aplēšu par to, cik liels finansējums reaktora nojaukšanas procesam būs vajadzīgs.

"Tā nauda nav iztērēta un ir joprojām norezervēta valsts budžetā virtuāli. Tā summa bija iezīmēta konkrētajā finanšu gadā, taču tad to darbību nevarēja veikt, un ar valdības un Saeimas Budžeta komisijas lēmumu daļu no naudas novirzīja citiem valdības uzdevumiem.

Iepriekš projektēšanai un būvniecībai tieši Salaspils reaktora likvidēšanas projektā tie bija ap 5,5 miljoni eiro.

Tie piedāvājumi, kurus saņēmām konkursā, tolaik bija par būtiski lielāku summu. Tad nu mēs sagaidām, ka arī tagad galā tā summa būs krietni lielāka par 5 miljoniem, bet tas būs ekspertu darbs to novērtēt. Mēs šobrīd skatāmies uz Salaspils reaktora demontāžas darbu sākuma termiņu ne ātrāk par 2022. gadu," stāstīja Ozola.

Vēl LVĢMC pašlaik atlikti jeb iesaldēti no valdības iepriekš piešķirtie 3 miljoni eiro reaktora likvidēšanai un Baldones glabātavu paplašināšanai.

Tiesa gan, kamēr objekts nav nojaukts, valsts ik gadu tam tērē 150 tūkstošus eiro – reaktora radiācijas līmeņu monitoringam, telpu apkurei un teritorijas apsargāšanai. Vides dienesta Radiācijas drošības centra vadītāja Dace Šatrovska atzīst, ka objekts tomēr ir pēc iespējas ātrāk jālikvidē

"Tas ir valstij jāsaprot, jo ilgāk mēs nelikvidējam Salaspils kodolreaktoru, jo vairāk ieguldām tā uzturēšanā. Ja valsts izšķiras, ka vēl 20 gadus nelikvidējam, tad ir jāiegulda vēl papildu naudu reaktora zāles sakārtošanā, ēku uzturēšanā. No Radiācijas drošības centra viedokļa skaidrs, ka primāri ir likvidēt. Valstij ir pienākums to izdarīt. Protams, tas ir vēsturisks objekts un rada lielākas problēmas, citās valstīs lielākiem reaktoriem veido speciālus fondus un krāj gadiem, lai tos likvidētu. Jā, radiācijai ir tā īpatnība, ka tā samazinās, taču, lai tā samazinātos līdz nullei, ir jāpaiet simtiem gadu," stāstīja Šatrovska.

Radiācijas drošības centrs arī uzrauga monitoringu Salaspils kodolreaktorā, tāpat reaktorā atrodas gaisa radiācijas monitoringa stacija, kuras dati rāda, ka radiācijas fons šajā objektā ir tāds pats kā dabiskais fons jebkur citur.

"Salaspils reaktora teritorijā ir vidēji 63 nanozīverti stundā, un citviet Latvijā ir pat augstāki dabiskie radiācijas foni. Protams, fona līmenis, kas ir vidē un kas ir iekšā, tas atšķirsies," norādīja Šatrovska.

1961. gadā celtais Salaspils kodolreaktors tika izmantots tieši radiācijas pētniecībai, nevis enerģijas ražošanai.

Deviņdesmito gadu nogalē reaktora darbu apturēja, un vēl pēc desmit gadiem, 2008. gadā, pēc Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras, ASV un Krievijas trīspusējās vienošanās reaktora darbināšanai paredzētā izlietotā kodoldegviela ar vilcienu tika nosūtīta atpakaļ uz ražotājvalsti – Krieviju.

Taču pastiprināts radiācijas fona monitorings šajā teritorijā turpināsies vēl ilgus gadus arī pēc reaktora likvidēšanas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti