Rīta Panorāma

«Ziņģe par Rīgu» ar Dinsberga un Reinberga humoru

Rīta Panorāma

Intervija ar Jāni Endziņu

Izstrādās Eiropas velo stratēģiju, Latvijai būs jāsakārto infrastruktūra

Izstrādās Eiropas velostratēģiju - Latvijai būs jāsakārto infrastruktūra

Lai gan pamazām Latvijā uzlabo veloinfrastruktūru, entuziasti stāsta – ārvalstu velotūristi saviem draugiem iesaka uz Latviju nebraukt, jo te nav ērti un droši pārvietoties. Taču situāciju varētu mainīt Eiropas velostratēģija.

Būs grūti apstrīdēt apgalvojumu, ka pēdējo gadu laikā velobraucēju skaits Latvijā ievērojami pieaug. Par spīti autovadītāju iebildumiem vairākas pašvaldības, tajā skaitā Rīga, arvien vairāk cenšas esošo infrastruktūru pielāgot velosipēdistiem.

 Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola stāstīja, ka šogad ir plānots sākt būvēt veloceļu Centrs - Ziepniekkalns, arī Turgeņeva ielā sāks būvēt celiņu, lai promenādi varētu savienot ar Dzirnavu ielu.

Latvijas Riteņbraucēju apvienības priekšsēdētājs Viesturs Silenieks skaidroja - nelielie uzlabojumi nav pamats tam, kāpēc arvien vairāk cilvēku ikdienas gaitās dodas ar velosipēdu.

Viņš norādīja, ka kopš 1990.gada Rīgā izbūvēto veloceliņu garums ir nožēlojams un 27 gados gandrīz nekas nav darīts. Bet cilvēki sāk vairāk pievērsties veselīgam dzīvesveidam, tas kļūst par zināmā mērā stilīgi, moderni.

Silenieks uzskata, ka tas ir viens no iemesliem, kāpēc strauji pieaug velosipēdu  popularitāte, otrs - cilvēki sapratuši – pilsētā tas ir ātrākais pārvietošanās veids.

Eiropas Riteņbraucēju federācija nupat nākusi klājā ar Eiropas velostratēģijas projektu. Eiropas transporta lietu komisāre apsolījusi divu gadu laikā to pilnveidot un apstiprināt. Tā būs saistoša visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tas nozīmē - Eiropas Savienība arī Latviju spiedīs sakārtot velo jomu. Tas nav stāsts tikai par riteņbraukšanu.

“Tas ir stāsts par tautsaimniecību, par klimata pārmaiņām, par vidi, par kravu transportēšanu ar velosipēdiem, par tūrismu, nevis - kā mēs esam pieraduši - ka tas ir sports vai izklaide. Eiropas valstis uz to skatās kā milzīgu potenciālu,” Viesturs Silenieks.

Silenieks stāsta - Eiropā velotūrisms ienes tikpat daudz ieņēmumu kā kruīza kuģu tūrisms. Latvijā 1997. gadā tika nosprausti trīs Eirovelo maršruti, kam nākotnē vajadzētu iekļauties Eiropas tīklā. Šo gadu laikā izdarīts ļoti maz.

Nopietni pie velo infrastruktūras attīstības ķērusies Carnikavas pašvaldība, kas plāno izveidot maršrutu cauri Piejūras dabas parka teritorijai. Domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvicas (Latvijas Zemnieku savienība) cer, ka Carnikava nepaliks kā vientuļa sala un arī apkārtējie novadi pieslēgties vienotajam Eirovelo 13 maršrutam.

“Šobrīd esam noslēguši ietekmes uz vidi novērtēšanu, atlicis ir tikai uzprojektēt un pēc tam meklēt finansējumu, kur un kā to īstenot,” saka Jurēvica.  

Arī “Latvijas Valsts ceļi” uzsākuši darbu pie velo satiksmes attīstības plāna izstrādes, kas sasauksies ar Eiropas velostratēģiju. Darāmā vēl ir ļoti daudz.

Tomēr velobraucējiem ir cerības, ka tuvāko 10 gadu laikā Latvija varētu piedzīvot velo bumu – gan attīstot veloceliņus pilsētās, gan tūrisma maršrutus.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti