Diskusijā ar savu pieredzi sociālajā uzņēmējdarbībā dalījās pārstāvji no Īslandes. Viņi norādija, ka papildus nepieciešamajam valsts atbalstam jāmaina arī sabiedrības attieksme pret mērķgrupu.
"Ikviens var strādāt. Vienīgais ir jāatrod tāds darbs, kas ir atbilstošs viņu spējām. Tas ir gluži tāpat kā jebkurā biznesā. Vienīgā atšķirība, ka nodarbināti tiek cilvēki ar īpašām vajadzībām," norāda Hartmans Gudmundsons, Islandes Invalīdu organizācijas darbnīcas "Ortekni" vadītājs.
Sociālā uzņēmējdarbība ir lieliska iespēja tiem, kas dažādu iemēslu dēļ nespēj veiksmīgi iekļauties sabiedrībā un tajā notiekošajos procesos. Tāpēc radusies nepieciešamība virzīt sociālas uzņēmējdarbības jautājumu valsts līmenī, šobrīd Ministru kabinets izskata šī darbības virziena attīstības koncepciju.
"Jābūt izstrādātiem kritērijiem sociālā uzņēmuma identificēšanai. Būtu vēlams ieviest arī atbalsta instrumentus sociālajai uzņēmējdarbībai. Tas varētu būt nodokļu atvieglojumu formā, lai uzņēmums nemaksā no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa," saka Lāsma Dobele, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes docente.
"Nākošās nedēļas laikā būs skaidrība, kas notiks tālāk. Mēs ceram, ka tas būs jauns likums. Tas būs juridiskais ietvars. Tas ļaus daudz vieglāk attīstīties," uzsver Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta vecākā referente Ingeborga Linde.
Diskusijas noslēgumā tika parakstīta rezolūcija ar norādēm sociālās uzņēmējdarbības formalitāšu sakārtošanā. Rezoliūcija tiks nodota Labklājības ministrijai. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Latvijas valsts un Ludzas novada pašvaldība.
