Lielu daļu no divu dienu debatēm gan aizņēma diskusijas, ka citu valstu pilsoņu īslaicīga vai pastāvīga apmešanās Latvijā jāierobežo vēl vairāk. Tomēr sarunu noslēgumā izdevies rast kompromisu. Izstrādāti trīs priekšlikumi, ko darīt nekavējoties, un ko - ilgtermiņā, lai palielinātu Latvijas sabiedrības ieguvumus no imigrācijas.
Priekšlikumi būs noderīgi, veidojot Imigrācijas politikas koncepciju, ko Latvijas valdības rīcības plānā paredzēts izdarīt līdz šī gada rudenim.
Visstrīdīgākais un viskarstākais kartupelis debatēs bija darbaspēka jautājums, ka vajadzētu palīdzēt piesaistīt augsti kvalificētus darbiniekus vai arī ne tik augsti kvalificētās profesijās un atvieglot iespēju piesaistīt to darbaspēku, kas Latvijā nav. Viena no idejām imigrācijas koncepcijā ir noteikt vidējo atalgojuma slieksni, kas ir nevis vidējais tautsaimniecībā vispār, bet vidējais noteiktā nozarē, tādējādi ļaujot darba devējam vieglāk piesaistīt iebraucēju," par debašu rezultātiem stāsta to rīkotāja sabiedriskās politikas centra "Providus" vadītāja Dace Akule.
Kā nekavējoties darāmās prioritātes izvirzītas integrācijas, valodas un kultūras jautājumu sakārtošana. "Kad cilvēks iebrauc valstī, viņš zina, ka viņam ir noteikta veida atbalsts, kas palīdz iekļauties sabiedrībā. Lai nav tā, ka atbalsts, valodas kursi, sadarbība ar vietējiem iedzīvotājiem ir projektu dabas - notiek šad un tad, bet pa vidu ir liels caurums un nekas nenotiek. Protams, arī izglītības kvalitāte imigrantiem, to arī nevaram atlikt. Ja imigranta bērnam izglītības kvalitāte nav nodrošināta tāda, kādu vajadzētu, tad var būt ļoti sliktas sekas gan pašam bērnam un ģimenei, gan ģimenes lēmumam par to, ko darīt tālāk un kāds ir iespaids par Latviju kā valsti," norāda Dace Akule.
