Izstāde rāda karu civiliedzīvotāju skatījumā

Latvijas Kara muzejā ceļu pie skatītājiem tikko sākusi jauna izstāde „Karš ienāca mūsu mājā”, veltīta Pirmā pasaules kara simtgadei. Latvijā tas ir pirmais nopietnais mēģinājums karu atspoguļot nevis no karavīru, bet no civiliedzīvotāju viedokļa. Izstādē apskatāmi aptuveni 1000 unikāli, līdz šim neeksponēti dokumenti, fotomateriāli un sadzīves priekšmeti no 10 Latvijas muzejiem, kā arī privātpersonu arhīviem.

„Mēs sākam ar kara sākumu, sākot ar Austroungārijas kroņprinča Ferdinanda un viņa dzīvesbiedres Sofijas nogalināšanu, līdz brīdim, kad vācu karaspēks ienāk Latvijas teritorijā,” stāsta izstādes veidotāja Ilze Krīgere, virzoties pa laika joslu, kas izveidota uz grīdas un vēsta par Pirmā pasaules kara nonākšanu līdz Latvijai. Kā redzams izstādē - pirmā pilsēta, kas saskaras ar kara nežēlību, ir Liepāja, pēc tam vācieši okupē visu Kurzemi un Zemgali, un Latvija divus kara gadus tiek pāršķelta divās daļās, kam par robežšķirtni un vienlaikus frontes līniju kalpo Daugava.

„Daugava šajā gadījumā ir nevis kā savienotāja, bet šķīrēja. Daugava sadala Latviju uz pusēm. Vienā pusē ir vācu okupācijas zona,  bet otrā pusē - neokupētā teritorija,” rāda Krīgere.

Izstādē simboliski redz notiekošo abās Daugavas pusēs. Vācu okupācijas zonā visa saimnieciskā dzīve tiek pakļauta Vācijas armijas vajadzībām, iedzīvotājiem tiek noteikti pārvietošanās ierobežojumi, karam ieilgstot, cilvēki piedzīvo trūkumu un badu.

Vācu okupācijas zona izstādē raksturota ar vairākiem patiešām unikāliem eksponātiem, to vidū, piemēram, ir vācu izlūkošanas iestāžu priekšmeti un dokumenti, stāsta izstādes veidotājs Klāvs Zariņš:

„Piemēram, spiegu anketas, kas ir ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē unikāli izlūkošanas dienestu vēstures eksponāti. Tie apliecina, ka latvieši iesaistījās vācu izlūkošanas aģentūrās kā spiegi, lai nopelnītu sev iztiku. Bieži vien arī kā dubultaģenti krievu pusē. Tāpat, visticamāk, cilvēki nebūs redzējuši, kādi izskatās 20.gadsimta sākuma rokudzelži”.

Līdzās fotogrāfijām, dokumentiem un priekšmetiem, izstādē izmantoti arī tā laika apģērbos tērpti manekeni, kas iedzīvināti dažādās tam laikam tipiskās ainās. Tā, piemēram, var skatīt, kāds izskatījās vācu pasu izsniegšanas process:

„Mēs šeit redzam vācu leitnantu, kurš sēž pie sava darba galda, rokās viņam ir vietējā prese. Uz galda var redzēt „Oberost” pasu sagataves. Pēc tām nāk zemnieks, kuru nofotografē un kuram piešķir savu unikālo numuru. Pases vajadzēja saņemt visiem, kuri bija sasnieguši vismaz 10 gadu vecumu”. 

Kādā no stendiem apskatāmi arī tā laika medicīnas instrumenti un preparāti, to vidū ir no mūsdienu viedokļa šausmas raisošs zobārsta instrumentu komplekts, kā arī īpaši preparātu komplekti pret venēriskajām slimībām.

Tālāk izstāde pārceļas Daugavas otrajā pusē, kur redzama bēgļu pārvietošanās. Šeit centrālais eksponāts ir no manekeniem izveidota aina ar kādu bēgļu ģimeni, kuri uz brīdi pieturējuši savus ratus, lai ieturētu maltīti, no viņiem strāvo skumjas, nolemtība un satraukums par tālāko, stāsta Ilze Krīgere:

„Šie bēgļi it kā iznāk no fotogrāfijas. Tieši tādi rati viņiem varēja būt, arī tāda pat lāde un viss cits, ko bēglis ņem līdzi. Tas bija briesmīgi, jo Kurzemē, kā zināms, dzīvoja diezgan bagāti cilvēki, un viņiem bija savas mājas jāpamet, izvēles nebija”.

Izstāde vēsta arī par ļoti daudziem citiem aspektiem, kas kara rezultātā kardināli pārvērta cilvēku dzīvi. Radikāli izmainījās arī, piemēram, sievietes statuss, loma un pat vizuālais tēls, jo viņa no mājsaimnieces pēkšņi bija spiesta pārtapt par algota darba veicēju sava karā iesauktā vīra vietā.

„Kleitas palika īsākas, jo vajadzēja tīri praktiski darboties. Pazuda korsetes, skaistās cepures, parādījās īsās frizūras. Angļi tolaik kļuva slaveni ar teicienu, ka nēsāt smalkus tērpus ir ne tikai bezgaumīgi, bet arī nepatriotiski,” stāsta Krīgere.

Kara muzejā tikko vaļā vērtā izstāde „Karš ienāca mūsu mājā” būs pieejama turpmākos divus gadus katru dienu, ieeja bez maksas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti