Doma laukumā starp izvietotajām fotogrāfijām, ne mirkli netrūkst interesentu tās apskatīt. Liela ir tūristu interese, bet īpaši ilgi pie fotogrāfijām kavējas vietējie.
Doma laukumā izvietotās fotogrāfijas ir emocionāli spēcīgas. Daudzi tās skatoties slauka asaras.
„Man raudiens nāk, kad es atceros to. Man tiešām raudiens nāk. Tas bija briesmīgi. Bet tomēr labi, ka mēs esam brīvi,” atzīst Skaidrīte Tauriņa.
„Vispamatīgākā bilde bija, kur 60 000 cilvēku bija tanī pašā centrā, un viss pārējais bija tāds ļoti skaists,” – tā Nikolajs Krauja.
Liela daļa izstādes apmeklētāju paši bijuši dažādu atmodas pasākumu dalībnieki. Sēdējuši gan barikādēs, gan piedalījušies kopīgajās demonstrācijās. Tagad stāsta – šīs fotogrāfijas uzjundī vislabākās emocijas.
„Tagad, kā ir, tā ir. Visas sīkās ķildas, bet, cerams, ka arī citi paskatīsies šīs fotogrāfijas un šodienas pasākumu, un atcerēsies, ka jābūt vienotiem,” norāda Ināra Suveizda.
„Ja būtībā ņem pa lielam un tagad jauniem cilvēkiem, es domāju, tas bija to vērts, un, ka tā vajadzēja būt, jo tagad jau jūs jaunie arī redzat, ka visi ceļi vaļā – tiešām – var braukt, var mācīties, tikai vajag uzņēmību, 38 arī naudu, bet tā nauda jau nāk pēc tam. Toreiz mums arī tās naudas nebija,” atceras Ligita Šmite
Tie, kas piedalījās, uz atceres pasākumiem nāk, lai satiktu savējos. Lai gan skaitliski mazāk, nāk arī bērni un jaunieši.
„Tā vēsture nav mirusi. Kā nekā tā ir nesena, trešā atmoda, nav tik daudz gadu, lai to aizmirstu,” Laura Ozoliņa