Galvenās kandidātiem izvirzītās prasības ir šādas: nevainojama reputācija, maģistra grāds tiesību zinātnes, komerczinības un administrēšanas, sociālās un cilvēkrīcības zinātnes, humanitārās zinātnes, pedagogu izglītības un izglītības zinātnes vai civilās un militārās aizsardzības jomā. Tāpat no kandidātiem tiek sagaidīta ne mazāk kā trīs gadu pieredze vadošā amatā, kā arī vēlama pieredze valsts pārvaldē. Nepieciešamas arī zināšanas par Latvijas kriminālsodu izpildes sistēmu un padziļinātas zināšanas par brīvības atņemšanu, resocializācijas procesu, ieslodzījuma vietu drošību, apsardzi un ieslodzīto uzraudzību, dinamiskās drošības principu, kā arī nepieciešamo sadarbību ar institūcijām, lai sasniegtu soda mērķi.
Amata kandidātiem jābūt ar izpratni par kriminālsodu izpildes politikas attīstību un ieslodzījuma vietu lomu tajā. Tāpat jāizprot arī administratīvais process iestādē un centrālā aparāta un ieslodzījuma vietu loma tajā. Jāpārzina valsts pārvaldes sistēma, tās darbības pamatprincipi un budžeta plānošana. Angļu valodas zināšanām ir jābūt B2 līmenī atbilstoši Eiropas kopīgajām nostādnēm valodu apguvei. Amata kandidātiem nepieciešams Covid-19 sertifikāts par vakcināciju vai izslimošanu.
Kandidātu atlase notiks četrās kārtās. Pirmās kārtas laikā konkursa komisija izvērtē iesniegtos dokumentus un kandidātu atbilstību izvirzītajām izglītības un profesionālās pieredzes prasībām. Kandidātiem, kas atbildīs šīm prasībām, būs nepieciešams iesniegt pašrocīgi aizpildītu aptaujas lapu un autobiogrāfiju. Balstoties uz šo informāciju, Valsts drošības dienests izvērtēs katra kandidāta atbilstību saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
Konkursa otrajā kārtā kandidāti konkursa komisijai skaidros savu motivāciju ieņemt vakanto amatu un izklāstīs savu redzējumu par padomes darbības prioritātēm, attīstību un primārajiem darbiem tuvāko trīs gadu laikā, lai būtiski samazinātu noziedzīgu nodarījumu recidīvu. Tāpat otrās kārtas laikā kandidātiem būs jāatbild uz 10 jautājumiem par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, budžeta plānošanu, administratīvo procesu iestādē un iestādes darbības jomu. Šīs kārtas laikā tiks novērtētas arī kandidātu komunikācijas, argumentācijas un prezentācijas prasmes.
Uz konkursa trešo kārtu izvirzītos kandidātus vērtēs, pārbaudot viņu vadības kompetences: komandas vadīšanas un pārmaiņu vadīšanas prasmes, orientāciju uz attīstību, stratēģisko redzējumu, kā arī spēju pieņemt lēmumu un uzņemties atbildību.
Pamatojoties uz pirmo trīs konkursa kārtu rezultātiem, komisija tieslietu ministram ieteiks vienu vai vairākus Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka amata kandidātus.
Konkursa ceturtā kārta ir tieslietu ministra pārrunas ar komisijas ieteikto kandidātu vai kandidātiem. Konkursa noslēgumā tieslietu ministrs pieņem lēmumu par viena kandidāta virzīšanu apstiprināšanai Ministru kabinetā. Ieņemot amatu, nākamais Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītājs saņems mēnešalgu 3273 eiro apmērā (pirms nodokļu nomaksas).
Darbs ir specifisks, tāpēc tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) paredz, ka šim amatam varētu nepieteikties daudz pretendentu.
Ministrs norādīja: “Vēlamies, lai piesakās cilvēki, kas varētu būt ne tikai Ieslodzījuma vietu pārvaldē strādājošie, bet, piemēram, civilās vai militārās aizsardzības jomā. Mēs gan prasām maģistra grādu gan tiesību zinātnē, gan komerczinībās, administrēšanas un militārās aizsardzības jomā. Es gribētu uzrunāt pretendentus nebaidīties pieteikties, jo šeit ir svarīgi ieviest jaunas vadības metodes, ņemot vērā, ka mēs tuvākajos gados līdz ar jaunas infrastruktūras būvi, mainīsim arī personāla sastāva kvalitātes. Mums priekšā ir lielas reformas ieslodzījuma vietu sistēmā.”
Bordāns paredz, ka kvalitatīvu vadītāju varētu atrast mēneša vai divu laikā. Savukārt pašlaik Ieslodzījuma vietu pārvalde tiek labi galā arī bez priekšnieka un daži mēneši neliks iestādei kādus šķēršļus tās darbā.
Kandidātu vērtēšanas komisiju vada Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, tās sastāvā ir: tieslietu ministra biroja vadītājs Aldis Bukšs, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs, Valsts drošības dienesta priekšnieka vietnieks Andris Rapiņš, Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Ilona Kronberga, Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta direktore Sanita Armagana un Tieslietu ministrijas Personālvadības departamenta direktore Airisa Auzāne. Tāpat kandidātu vērtēšanā uzaicinātie šādi neatkarīgie novērotāji: biedrības "Sabiedriskās politikas centrs "Providus"" asociētais pētnieks Valts Kalniņš, biedrības "Sabiedrība par atklātību – "Delna"" direktore Inese Tauriņa un biedrības "Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība" valdes loceklis Edgars Bole.
KONTEKSTS:
Pirms pilnvaru termiņa beigām izdienas pensijā nolēmusi doties Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure. Viņas pēdējā darba diena bija 15. oktobrī. Spure pavēstīja, ka lēmums doties izdienas pensijā nebija spontāns un pirms tam tas tika pienācīgi izsvērts. Viņa sacīja, ka šis lēmums nav saistīts ar viņas profesionālo darbību vai kādu citu personu ietekmi, un balstās vienīgi uz viņas vēlmi pievērsties citām lietām, tai skaita uzlabot savu veselību.
