Pretendenti aicināti iesniegt pieteikumus elektroniski līdz 12. aprīlim.
Galvenās pretendentiem izvirzītās prasības ir šādas: nevainojama reputācija, augstākā izglītība, vismaz piecus gadus ilga profesionālā vai akadēmiskā pieredze masu informācijas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes vai cilvēktiesību jomā. Tāpat no pretendentiem tiek sagaidīta izpratne par organizācijas pārvaldību atbilstoši padomes kompetencei un vismaz vienas Eiropas Savienības oficiālās valodas (papildus latviešu valodai) pārvaldīšana. Nepieciešamas arī teicamas stratēģiskās plānošanas, sadarbības, komunikācijas un prezentācijas prasmes.
Ieņemot amatu, jaunais SEPLP loceklis saņems mēnešalgu 2368 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas.
Pretendentu atlase notiks trīs kārtās. Pirmās kārtas laikā konkursa komisija izvērtēs iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām. Uz konkursa otro kārtu izvirzītie pretendenti konkursa komisijai skaidros savu motivāciju ieņemt šo amatu, kā arī prezentēs savu redzējumu par SEPLP darbības prioritātēm un sabiedrisko mediju turpmāko attīstību. Tāpat konkursa otrās kārtas laikā pretendentiem būs jāatbild uz jautājumiem par demokrātiskas valsts vērtībām un sabiedriskajiem procesiem, sabiedrisko mediju lomu, ētiku un darbības pamatprincipiem, kā arī organizācijas pārvaldību atbilstoši padomes kompetencei.
Pretendenti, kuri tiks izvirzīti uz konkursa trešo kārtu, tiks vērtēti, analizējot viņu vadības kompetences.
Konkursa noslēgumā komisijas izvēlētais atbilstošākais amata pretendents tiks virzīts apstiprināšanai memoranda padomē. Gala lēmumu par pretendenta apstiprināšanu SEPLP locekļa amatā pieņems Saeima.
Līdzīgu amata konkursu ir izsludinājusi arī Saeima. Tās virzītajam kandidātam gan papildus tiek noteikta prasība — vismaz piecus gadus ilga profesionālā pieredze kapitālsabiedrību pārvaldības jomā.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija aicina līdz 30. martam pieteikties kandidātus minētajam amatam.
KONTEKSTS:
Jaunais sabiedrisko mediju pārvaldības likums stājās spēkā jau šī gada sākumā, taču vēl līdz šim nav izdevies izveidot SEPLP, kuras sastāvā ir jābūt trīs locekļiem. Viens no tiem ir jāvirza Saeimai, viens - Valsts prezidentam un vēl viens - nevalstiskajām organizācijām.
Iepriekš minēto institūciju pārstāvji pieļāva, ka likumā noteiktais SEPLP locekļu atalgojums varētu radīt problēmas. Tāpēc Valsts prezidents varētu rosināt diskusiju par likumā noteiktā SEPLP atalgojuma palielināšanu, lai jaunajā padomē būtu gatavi strādāt arī augstu kvalificēti profesionāļi.
