Panorāma

Apstiprina jauno Eiropas Komisiju

Panorāma

Panorāma

Valka cer uz igauņiem

Izskatīs iespējas apvienot Valkā un Valgā pieejamo pakalpojumu klāstu

Valdībai līdz nākamā gada vasarai būs jāizvērtē jomas, kurās Valkas un Valgas iedzīvotāji varētu saņemt kopīgus pakalpojumus uz starpvalstu līguma pamata, šodien vienojās Saeimas Ārlietu komisijas deputāti. Izskanējusi arī ideja par Valkas un Valgas apvienošanos.

Izskatīs iespējas apvienot Valkā un Valgā pieejamo pakalpojumu klāstuJānis Kincis

    "No mana kabineta loga līdz Igaunijai ir 400 metri. Šī ir ar kājām izstaigājama pilsēta, nemaz nerunājot par velosipēdistiem. Tātad būtībā tu vari saņemt pakalpojumu vienā un otrā vietā, paliekot dzīvot Valkā un ejot uz darbu Igaunijā vai otrādi. Līdz ar to tā tiešām ir viena pilsēta, tas nav aiz matiem pievilkts," stāsta Valkas novada mērs Vents Armands Krauklis no "Vidzemes partijas".

    Valka un Valga pēdējo 20 gadu laikā sadarbojas diendienā. Kopīgi izveidota un attīstīta Mākslas skola Valkā, atjaunota abu pilsētu dzelzceļa stacija Valgā, notiek kopīgi sporta un svētku pasākumi. Taču ar to ir par maz. Daudzi Valkas iedzīvotāji labāku iespēju dēļ deklarējušies Valgā un dodas tur uz darbu. Piemēram, veselības aprūpe Valgas pusē ir labāk attīstīta un finansēta, taču Valkā deklarētie iedzīvotāji slimnīcu Valgā nevar apmeklēt un jādodas uz Valmieru. Saeimā radusies ideja par ciešāku finansiālu sasaisti ar Valgu un pat iespējamu abu pilsētu apvienošanos. To pastiprina runas, ka administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Valkas novads paliktu tagadējā veidolā. Tādā gadījumā valdībai būs jāatbalsta Valka, Saeimas Ārlietu komisijas sēdē uzsvēra vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Madars Lasmanis.

    "Protams, notiek diskusijas par dažādiem Valkas scenārijiem administratīvi teritoriālajā reformā. Ir dvīņu pilsēta ar Valgu, kas ir liela un varena. Bet, ņemot vērā apstākļus, pie galda jābūt arī Finanšu ministrijai vismaz sākotnējā periodā, pirms tas centrs saplūdīs un mēs strādāsim roku rokā un visi nodokļi būs kopā. Sākotnējā periodā mums jārunā par Valkas novada vai Valkas brīvpilsētas vai vēl kāda cita modelējuma papildu finansējumu. Tie ir nevis daži desmiti tūkstoši, bet gan papildu miljoni," klāstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvis.

    Fakts, ka administratīvi teritoriālās reformas kontekstā Rūjiena un Naukšēni nevēlas pievienoties Valkai un izsaka vēlmi būt Valmieras novadā, rada bažas par Valkas kā attīstības centra nākotni. Krauklis uzskata, ka tā būtu problēma Valkas novada lauku apvidos.

    "Neapšaubāmi, ņemot vērā uzputotās emocijas, ja paliek VARAM piedāvātais variants, kurā Naukšēnu un Rūjienas novadus pievieno Valkas novadam, pirmie viens vai divi gadi būs ļoti grūti tieši emocionālā ziņā. Ilgtermiņā šis VARAM piedāvājums ir ļoti loģisks, jo, kā jau daudzkārt esmu teicis, pierobežas teritoriju attīstību var veicināt Igaunijas komponente. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka pēc pāris gadiem cilvēki saprastu, ka šādi ir labāk. Turklāt arī pārstāvniecības jautājums, jo neapšaubāmi šādā Valkas novadā gan Naukšēniem, gan Rūjienai būtu pietiekami liela pārstāvniecība domē. Ļoti lielā novadā, kāds būtu Valmieras novads, viņu pārstāvniecība būtu ļoti niecīga vai nebūtu vispār. Paliekot esošajās Valkas novada robežās, pilsētas attīstība nebremzējas, jo mūsu attīstības fokuss ir Valka-Valga. Savukārt pavilkt līdzi lauku teritoriju un paskatīties uz to kā uz plašāku iespēju būtu sarežģītāk, jo, esot mazākiem, būtu problemātiski iesaistīt vairāk naudas projektiem. Taču no pārvaldības viedokļa būtu daudz vieglāk," pauda Krauklis.

    To, ka Valkā nemaz nav tik drūmi, var redzēt, jau iebraucot pilsētā. Tās pievārtē ar pašvaldības atbalstu izveidots industriālais parks, kurā darbojas vairāki uzņēmumi, kas kopumā dod darbu ap 400 cilvēkiem. Piemēram "Pepi Rer", kas ražo dažādu putu polietelēna izstrādājumus un rotaļlietas, ko eksportē uz dažādām pasaules vietām. Gada apgrozījums – ap 8 miljoniem eiro.

    "Novadu reformai noteikti bija jābūt un, iespējams, jāveido vēl lielāki novadi, jo tā lieta ir tāda, ka mēs esam maz iedzīvotāju un milzīgi lieli aparāti – gan pašvaldībās, gan valsts struktūrās," pauda SIA "Pepi Rer" valdes priekšsēdētājs Imants Šteins.

    Pēc Saeimas Ārlietu komisijas rosinājuma līdz nākamā gada vasarai vairākām ministrijām jāsniedz savs redzējums, kā attīstīt sadarbību ar Igaunijas kolēģiem par kopīgiem pakalpojumiem Valkā un Valgā. Lai nerastos pārpratumi, gan Saeimā, gan Valkas pašvaldībā uzsver – sadarbības līgums nenozīmē Valkas pievienošanu Igaunijai.

    KONTEKSTS:

    Saeimas deputātu vairākums šā gada oktobra otrajā pusē nodeva skatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā valdības virzīto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Tā ir pamatā administratīvi teritoriālajai reformai, ko plānots īstenot līdz 2021. gadam.

    Sākotnēji administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas nemainīs. Vēlāk izvēlējās izveidot vēl vienu jaunu - Ulbrokas novadu, bet pēc diskusijām koalīcija vienojās arī saglabāt Liepāju, Daugavpili un Rēzekni kā atsevišķas pašvaldības. Tāpat bet bez lauku teritorijām plānots atstāt arī Rīgu un Jūrmalu.

    Likumus reformas īstenošanai grib pieņemt līdz 2020. gada maijam, pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām. 

    Latvijas Pašvaldību savienība neatbalsta reformas piedāvājumu, tā vietā, aicinot reformu organizēt atšķirīgi – izveidot apriņķus ar tiem deleģētām funkcijām un tikai tad pārskatīt novadu karti. Turklāt ir vēl vairākas pašvaldības, kas, līdzīgi kā Liepāja, Daugavpils un Rēzekne, vēlētos darboties atsevišķi un atbilstu reformas veidotāju nosauktajiem kritērijiem.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti