Veselības nozarei kopumā no Eiropas Savienības fondiem pieejami 287 miljoni eiro, kas apgūstami līdz 2023.gadam. Par to, kā līdz šim veicies ar fondu naudas apguvi veselības aprūpes jomā, sprieda Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijā.
Veselības ministrijas Investīciju un Eiropas Savienības fondu uzraudzības departamenta direktors Jevgeņijs Blaževičs atgādināja, ka sākotnēji fondu apguves uzsākšana iekavējās par gadu: „Jau vairāk nekā gadu notiek ieviešana. Mēs aptuveni par 80% plānu esam izpildījuši termiņā. Līdz ar to redzam pozitīvu tendenci. Bet tomēr ir noteikti aspekti, kur mums ir iespēja paātrināties.”
Tomēr sēdes laikā plašāka diskusija notika tieši par atbalstu slimnīcām. Deputātu un iesaistīto pušu jautājumi bija par to, vai godīgi piešķirts finansējums tai vai citai slimnīcai. Tāpat arī sēdes dalībnieki apšaubīja līdzekļu piešķiršanu privātajām slimnīcām. Tomēr Veselības ministrijā skaidroja, ka
naudu var saņemt tās slimnīcas, kas sniedz valsts pakalpojumus.
Savukārt Kuldīgas slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis sēdes laikā teica, ka ilgstoši notikusi negodīgas konkurences veicināšana starp slimnīcām. Un ar šādu fondu sadalīšanu tā turpināsies. „Tomēr spēles noteikumi tiem, kas esam mēs, ir neskaidri,” pauda Eglītis.
Mazākas slimnīcas, kas atrodas tuvāk lielajām, nesaņemšot pietiekami līdzekļu iegādāties iekārtas, ar kurām mazās slimnīcas sniedzot tādus pašus pakalpojumus par tādu pašu cenu kā lielās. „Netiekot klāt pie šiem fondiem iepriekšējā periodā un arī ierobežoti ļoti tagad, tā situācija turpinās tieši tāda pati. Lielās slimnīcas, netērējot savu naudu mega apjomos, miljonos iekārtu iegādei vai atjaunošanai, viņi tiek pie papildu resursiem, ar kuriem var diezgan pārvilināt speciālistus no kaimiņos esošās mazākās slimnīcas – apdalītākās, maksājot viņiem pat dubultā un pat vēl lielākas algas,” norādīja Eglītis.
Blaževičs no Veselības ministrijas skaidroja - viena no Latvijas problēmām bijusi, ka esot pārāk daudz dārgu tehnoloģiju. Tādēļ tiešām iepriekš bijis aizliegts iegādāties iekārtas. „Savukārt šajā plānošanas periodā, lai nodrošinātu efektīvu iekārtu iegādi, mums ir noteikts, ka visas iekārtas, kurām iegādes vērtība ir virs 20 000 eiro, jāsaskaņo ar Veselības ministriju. To var paredzēt projektā, bet jāsaskaņo ar mums. (..) Ja ir tiešām mums pakalpojuma nodrošināšanai konkrētā teritorijā ir nepieciešama tā iekārta, mēs arī to iegādi atbalstām no fondiem,” skaidro Blaževičs.
Tikmēr Apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks (“Vienotība”) iepriekš norādīja uz bažām no pašvaldību vadītājiem, ka daudz līdzekļu piešķirot Ventspilij un Liepājai. Kāpēc divām Latgales slimnīcām piešķirts krietni mazāk finansējuma, nekā divām Kurzemes slimnīcām?
„Protams, šeit arī ir politiķu iejaušanās caur dažādiem mehānismiem.
Šī ir koalīcijas valdība. Dažādas partijas dažādas jomas valdībā ir uzņēmušās. Nu, un mans secinājums, ka vajag iespēju robežās to mazināt. Un ceļš ir tikai viens – atklātība, caurspīdīgums,” pauda deputāts.
Ražuks arī norādīja, ka deputātu pienākums ir rosināt izmaiņas, lai mazinātu un nepieļautu tik lielas atšķirības slimnīcu finansēšanā. Deputāti nosprieda, ka turpinās sekot jautājumam par Eiropas fondu līdzekļu sadali.
