Ir pāris norādes, ka “De facto” rīcībā esošās telefonsarunas varētu būt tapušas tā sauktās “Latvenergo” lietas ietvaros. Pirmkārt, sarunas notikušas 2010. gada pavasarī - ap to laiku ierakstītas arī citas sarunas, ko tagad prokurori izmanto kā pierādījumu tiesā. Otrkārt, sakrīt vairākas iesaistītās personas. Piemēram, viens no runātājiem, “Latvenergo” meitas uzņēmuma darbinieks Edgars Vitkovskis tika aizturēts vienlaicīgi ar koncerna bosiem, bet vēlāk lieta pret Vitkovski tika izbeigta. Starp aktīvākajiem runātājiem pa telefonu bija par citām epizodēm tagad jau tiesātie uzņēmēji Andrejs Livanovičs un Jevgēnijs Levins.
Sarunu dalībnieki palīdz viens otram atrisināt tehniskas lietas, lai stacijai varētu izveidot elektrības pieslēgumu, bet sarunās arī tiek piesaukta nepieciešamība paņemt “mūsu montāžistu”, kas veiktu darbus, tiek pieminēts “prēmēšanas fonds”, norādīts uz to, ka “cilvēki, protams, būtu pateicīgi, ja jūs tāmē viņiem ieliktu kādu rezervi” un izteikts precizējums, “lai tas vismaz izskatītos ar četrām nullēm”.
Vai “Latvenergo” lietas ietvaros šādu Daugavpils sadaļu kāds vispār izmeklēja?
“Nu jau tūlīt būs 10 gadi, kopš es biju piesaistīta tās lietas izmeklēšanā. 10 gadi manas intensīvās dzīves gaitā... nē, es neatceros. Es atceros, ka bija Daugavpils novirziens tajā lietā, bet detaļas vairs ne,” sacīja bijusī KNAB korupcijas apkarošanas bloka priekšniece, tagad Saeimas deputāta Juta Strīķe (Jaunā konservatīvā partija).
“De facto” noskaidroja, ka izmeklēšana Daugavpils virzienā tālāk par KNAB netika. Prokuratūrā LTV atbildēja, ka KNAB nav lūdzis sākt kriminālvajāšanu par šādu epizodi.
Savukārt KNAB raidījumam sniedza atbildi, kas ļauj secināt, ka jau lietas sākotnējā stadijā par sarunās minēto netika savākta pietiekami sīka informācija.
“Izvērtējot tobrīd krimināllietai pievienoto sarunu apjomu, operatīvās darbības pasākumos iegūto ziņu kvalitāti un ticamību, secināts, ka operatīvo darbību pasākumu ietvaros nebija detalizēti pārbaudīts un pirmstiesas izmeklēšanas laikā netika iegūta papildu informācija, kas liecinātu par iespējamu kukuļošanu saistībā ar koģenerācijas projektiem Daugavpils siltumtīklos,” raksta KNAB.
Strīķe gan LTV raidījumam minēja, ka “mēs izmeklējām itin visus virzienus, itin visas fiksētās sarunas, sniegtās liecības.” Tomēr viņa nespēja atcerēties, kas ar Daugavpils epizodi notika tālāk.
“De facto” arī uzdeva virkni jautājumu “Rietumu bankai”, kuras akcionārs Leonīds Esterkins vairākkārt sarunās pieminēts kā Daugavpils koģenerācijas projektā ieinteresētā persona. “Rietumu bankai” arī tika vaicāts, vai KNAB prasīja bankai kādus paskaidrojumus. Taču banka ļoti īsi atbildēja, ka tai “nav komentāru šajā sakarā”.
Sarunās nepārprotami piesaukts arī toreizējais Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis, kurš raidījumam noliedza, ka būtu kādu mudinājis uz nelikumīgu rīcību.
