De Facto

Sudraba gandarīta par «Rīdzenes» sarunu izmeklēšanas komisijas veikumu

De Facto

Valdība neatklāj, cik samaksājusi par Inčukalna gāzes krātuvi

Daļā no izmeklēšanas t.s. Dirnēnu lietā – drīz noilgums

Izmeklēšana par finanšu policista pusmiljona mantojumu būs jāizbeidz noilguma dēļ

Pirms diviem gadiem sāktā lieta par finanšu policista Roberta Dirnēna saņemto mantojumu un viņa ģimenes finanšu darījumiem tiek izmeklēta pēc diviem krimināllikuma pantiem -  par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā. Taču izmeklēšana pēc šī panta jau februārī būs jāizbeidz noilguma dēļ. Pēdējā Dirnēna deklarācija iesniegta februārī pirms diviem gadiem, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.

Vētru publiskajā telpā izsauca ziņa par Dirnēnu ģimenes mantojumu, tai skaitā pusmiljonu dolāru skaidrā naudā, ko māte skolotāja bija it kā atstājusi saviem diviem dēliem, no kuriem viens – Roberts Dirnēns, strādāja Finanšu policijā. Sekoja krimināllieta, kurā izmeklēja ģimenes naudas un īpašumu impērijas faktisko rašanos.

Ir pagājuši divi gadi, taču šajā lietā vēl aizvien nevienam cilvēkam nav piemērots pat aizdomās turamā statuss. 

Bijušais finanšu policists Dirnēns no amatpersonām ir vienīgā, kas līdz šim figurējusi šajā lietā. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datu bāzes liecina, ka viņš pēdējo deklarāciju iesniedzis pirms diviem gadiem – 2016.gada 12.februārī. Tas nozīmē, ka jau pēc mēneša iestāsies noilgums izmeklēšanas virzienam, kas sākts par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā.

VID Iekšējās drošības pārvaldē, kur lietu izmeklē, apgalvo, ka tas gan nenozīmēs visas lietas izbeigšanu.

“Runājot par Dirnēnu lietu, es varu pateikt, ka šajā lietā tiek pētīta ne tikai deklarācija, bet arī citas jomas, kur, iespējams, arī ir pārkāpumi vai noziedzīga nodarījuma sastāvs. Tas  tiek pētīts, pirmkārt.  Mēs runājam par iedzīvotāju ienākuma nodokļa nesamaksāšanu, un, otrkārt, mēs runājam par iespējumu naudas līdzekļu legalizāciju, un tie ir pavisam citi panti, un attiecīgi šie termiņi uz viņiem neattiecas,” saka VID Iekšējās drošības pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja Natālija Dolgova.

Lietā pratinātas vairākas personas, tai skaitā Dirnēna brālis. Taču “De facto” rīcībā esoša neoficiāla informācija liecina, ka bijušā finanšu policista rīcība tiek izmeklēta tieši pēc panta par nepatiesu ziņu sniegšanu deklarācijā. “Primāri, protams, viņš tiek izmeklēts. Ir saņemti, cik es zinu, vairāki prokurora norādījumi,  ir konkrēts izmeklēšanas plāns, pie kura izmeklētāji pieturas, un es runāju arī ar prokuratūras pārstāvjiem -  es nedzirdēju nekādus komentārus, ka šī lieta būtu izbeidzama vai šajā lietā būtu pieļauta kāda novilcināšana,” norāda Dolgova.

Arī prokuratūrā mēģina uzsvērt, ka šajā lietā neizmeklē tikai deklarācijā iekļauto ziņu patiesumu, bet arī izvairīšanos no nodokļu nomaksas un naudas legalizēšanu,

kur līdz noilgumam ir krietni ilgāks laiks. Taču jāņem vērā, ka bez bijušā policista lietā figurē arī citas personas, un šī sadaļa, visticamāk, attiecas uz tām.

“Šis process ir samērā plašs, un viņš nav šaurs tikai par deklarāciju, bet arī par visiem darījumiem, personām, kas iesaistītas tajos, tā kā izmeklēšanas apjoms ir pietiekami liels plašs. Un runāt par noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju vai iesaistīto personu vainu šobrīd ir pāragri, jo izmeklēšana vēl nav pabeigta,” saka Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters.

Likums paredz, ka par nepatiesu ziņu sniegšanu deklarācijā noilgums iestājas divus gadus pēc tās iesniegšanas.

Saskaņā ar Finanšu policijas sniegtajiem datiem, tā pēc šī panta ik gadu uzsāk septiņas lietas. Līdz prokuratūrai vidēji gadā tiek četras lietas. Bet izbeidz līdz sešām lietām gadā. Pērn visvairāk lietu - četras no sešām -  izbeigtas tieši noilguma dēļ.  

Krimināllietas par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā

Gads Uzsāktas Nodotas 
kriminālvajāšanai
Izbeigtas T.sk. noilguma dēļ Notiesāti
2014 10 8 2 2 1
2015 7 0 4 1 2
2016 7 3 5 1 10
2017 7 4 6 4 0

Finanšu policiju uzraugošajā prokuratūrā norāda, par deklarācijām uzsāktās lietās visbiežāk ir divu veidu. Vienām iemesls ir amatpersonu paviršība, nepareizi aizpildot dokumentu. Ir gadījumi, kad amatpersonas atsakās sniegt paskaidrojumus, un datus var pārbaudīt tikai, uzsākot procesu. Savukārt otra veida gadījumos amatpersonas mērķtiecīgi slēpušas ziņas par savu mantisko stāvokli. Ceļš caur mantojumu ir viens no tiem.

Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters atzīst, ka atsaukšanās uz mantojumu ir iecienīts veids līdzekļu legalizēšanā.

"Jā, esam pamanījuši šādu tendenci, ka amatpersonas izvēlas veidu vai ceļu, kā legalizēt kādus līdzekļus, tas ir - atsaukties uz atstāto mantojumu. Proti, ka ir saņemts mantojumā, pārsvarā tie ir gan skaidri, gan bezskaidri naudas līdzekļi pietiekami ievērojamā apjomā," teica Meisters. "Reizēm tur simtos tūkstošu. Šīs ziņas ir grūti pārbaudīt, jo persona ir mirusi, pārliecināties par viņas mantisko stāvokli un vai vispār viņai dabā bija šādi naudas līdzekļi nav iespējams. Attiecīgi arī pret šo personu vērsties, lai sauktu pie atbildības par izvairīšanos kaut vai no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas arī vairs nav iespējams saistībā ar personas nāvi. Amatpersonas šajā situācijā var spekulēt, ka tām nav ne jausmas, no kurienes aizgājējam tādi līdzekļi.”

Tiesas dati liecina, ka par nepatiesām ziņām deklarācijā ik gadu tiek notiesāti vien pāris cilvēku. Izņēmums bijis 2016.gads, kad notiesātas desmit personas.

Jāpiebilst, ka drīz pēc skandāla 2016.gada sākumā VID paziņoja, ka tas padziļināti pārbauda 173 darbinieku deklarācijas. Rezultātā audits veikts 16 darbiniekiem, neviens nav beidzies ar kriminālprocesu, bet pieciem uzrēķināts ienākumu nodoklis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti