Panorāma

PVO brīdina par Covid-19 izplatību jauniešu vidū

Panorāma

Reforma – laba, bet grūti ieviešama

Izvarošanas lietu izmeklē piecus gadus

Izmeklēšana par bijušās draudzenes izvarošanu un piekaušanu ilgusi 5 gadus

Trešdien, 29. jūlijā, līdz Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai nonākusi lieta, kurā par savas bijušās draudzenes vardarbīgu izvarošanu apsūdzēts vīrietis. Izmeklēšana notikusi ilgāk nekā piecus gadus, kuru laikā sievietei pēc fiziskā un emocionālā pārdzīvojuma bija jāpiedalās liecību sniegšanā un vairākkārtīgi jāatceras piedzīvotais. Diemžēl nereti tieši ilgais un nepatīkamām atmiņām pilnais izmeklēšanas process attur seksuālas vardarbības upurus vērsties pie tiesībsargiem.

Pirms piecarpus gadiem – 2015. gada janvārī – kāds vīrietis Rīgā alkohola reibumā ielauzās dzīvoklī pie savas bijušās draudzenes. Seksuālajām attiecībām, uz ko vīrietis aicināja, sieviete nepiekrita. Tad, pielietojot fizisku spēku, vīrietis cietušo nogrūda un veica vairākus vardarbīgus dzimumaktus. Sieviete tika arī brutāli piekauta.

Tikai tagad – pēc pieciem gadiem – šis vīrietis apsūdzēts atbilstoši Krimināllikuma pantiem par nelikumīgu iekļūšanu mājoklī, par izvarošanu un seksuālu vardarbību. Tomēr rodas jautājums, kāpēc izmeklētājiem vajadzēja tik ilgi laiku, lai apsūdzība nonāktu tiesā.

"Jāņem vērā dažādi apstākļi, bija jānostiprina lietā pierādījumi. Persona vainu neatzina, tāpēc nozīmētas vairākkārtējas ekspertīzes, tajā skaitā melu detektora ekspertīze," skaidroja prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska.

Viens no iemesliem, kāpēc izmeklēšana ieilgusi, bijis arī tas, ka sākotnēji lieta izbeigta
pierādījumu trūkuma dēļ, skaidroja prokuratūrā. Lai iegūtu pierādījumus un prokuratūra atjaunotu lietas izskatīšanu, vajadzēja laiku. Tas savukārt rada bažas, vai ilgstošā izmeklēšana nenodarīja sievietei papildu ciešanas.

"Jā, viņai kā cietušajai bija jāpiedalās arī atsevišķās izmeklēšanas darbībās, taču, protams, tiek ņemts vērā veiktais noziedzīgais nodarījums, tāpēc iespējami saudzīgāk tiek veiktas izmeklēšanas darbības, lai cietušajai personai, kas jau tā ir cietusi, trauma nebūtu vēl smagāka," sacīja Majevska.

Izmeklēšanas laikā sievietei sniegta informācija par iespēju saņemt psiholoģisku palīdzību, bet viņas pašas izvēle bijusi, izmantot to vai ne.

Tieši ilgstošais izmeklēšanas process bieži vien ir iemesls, kāpēc cilvēki, kuri cietuši no seksuālas vardarbības, par noziegumu neziņo vispār, uzskata krīzes centra "Skalbes" pārstāve.  

"Ļoti mokoši viņiem ir, kad viņiem vienu un to pašu nākas stāstīt atkal un atkal. Klienti saka – es esmu noguris atkal un atkal to stāstīt. Vai šoreiz es varu nestāstīt? Es esmu piekusis. Un ir skaidrs, ka katra jauna institūcija jau nezina to informāciju," norādīja krīzes centra “Skalbes” psiholoģe Inese Lapsiņa.

Risinājums varētu būt, ja institūcijas sadarbotos un savā starpā dalītos ar šo informāciju. Tad  cietušajiem nevajadzētu atkārtoti detaļās atcerēties traumējošos notikumus. Cits iemesls, kāpēc nereti vardarbības, tostarp seksuālas vardarbības, upuri nevēršas policijā, ir neticība tam, ka lieta tiešām nonāks tiesā un vainīgais saņems sodu.

"Lielu daļu seksuālo noziegumu nevar īsti pierādīt, kad nav tās liecības. It īpaši, kad runājam par pieaugušo seksuālu izmantošanu, kur klāt ir bijis alkohols vai citas apreibinošas vielas un kur bijusi izvarošana," sacīja Lapsiņa.

Šī piecus gadus izmeklētā seksuālās vardarbības lieta līdz tiesai ir nonākusi, bet tiesas sēdes sāksies ne agrāk kā rudenī. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti