Rīgas Teikas vidusskolā 1.klases skolēni ar interaktīvas spēles palīdzību apgūst datoriku. Arī informātikas skolotājiem šis priekšmets mazajās klasēs ir jaunums, ko pagaidām bērniem māca pilotprogrammas ietvaros. Informātikas skolotāja Ingrīda Priedīte atzīst, ka paši skolotāji jau sen novērojuši datorikas priekšmeta trūkumu mazajās klasēs,
jo bērni jau bērnudārza vecumā iemācījušies lietot dažādas ierīces, taču lielākais izaicinājums ir iemācīt tās patērēt jēgpilni.
“Pēc pašreizējās mācību programmas sanāk, ka bērni pirmo reizi datoru ierauga 5.klasē, kas galīgi neatbilst mūsdienu situācijai. Galvenais no satura puses ir tā jēgpilnā lietošana. Ja viņi jau no agras bērnības mājās spēlējuši daudz datorspēļu un zina, kā ar to apieties, tad mēs gribam skolā parādīt, ka dators ir darbarīks, kuru var izmantot kā palīgu dažādas situācijās. Tāpat doma ir integrēt to arī citos priekšmetos, sadarbojoties ar pārējiem skolotājiem. Piemēram, ja dabas zinībās skolotājs māca kaut ko par augiem, tad mēs mācoties prezentāciju veidošanā izmantosim tieši šo pašu tēmu,” stāsta Priedīte.
Tāpat datorikas stundu saturā ietverta interneta drošība un veselības aspekti, lietojot datorus ikdienā, kā arī vecākās klasēs plānots priekšmetā integrēt kritisko domāšanu elektronisko mediju patēriņā. Kopumā šajā mācību gadā pilotprojektam pieteikušās 157 skolas. Valsts izglītības satura centrs šīm skolām piedāvā aprobācijai piecas programmas. Programmas paredzētas dažādām klašu grupām ar atšķirīgu zināšanu un specializācijas līmeni.
“Mums ir nepieciešami trīs gadi, lai šo datorikas programmu pārbaudītu un saprastu, vai tā darbojas. Un tas ir tas, uz ko šīs skolas ir piekritušas. Ja viss ies, kā ir plānots, tad nākamajā gadā tiks uzsākts projekts, kurā izmēģināsim šo kompetenču pieejā pilnveidoto saturu visā vispārējā izglītībā, tostarp pirmskolā un pamatizglītībā. Pagaidām šis ir pilotprojekts konkrēti tikai vienā mācību satura jomā - datorikā. Tad nu tālāk plānošanas dokumentos teikts, ka 2018.gadā šim saturam jāstājas spēkā oficiāli visās skolās,” norāda Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja Ineta Upeniece.
Pagaidām mācību materiāli ievietoti virtuālā vidē, kur skolotāji, kas datorikas priekšmeta programmu testē stundās, var paši rakstīt savus komentārus un izmaiņu priekšlikumus. Grobiņas ģimnāzijas informātikas skolotāja Dace Tomsone, kura piedalījās arī programmas satura izstrādē, pastāstīja, ka datorikas programma veidota pēc starptautiskās pieredzes. “Pēc būtības nav runa par to, ka sākam mācīt pirmajai klasei datoru un rakstīt “Word” programmā. Tie būs pirkstiņu vingrinājumi un dažādi atjautības uzdevumi, ko mēs saliekam. Protams, labākais variants, ko mazie pirmklasnieki ar lielu prieku dara, ir kādu pavisam vienkāršu robotu salikšana. Tas nekas, ka tam ir divi riteņi un aizmugure velkas pa zemi. Tās ir pirmās programmiņas, kuras apgūst vizuāli, nevis ar smagnēju programmēšanas valodu, jo bērns izveido pats savu robotu un kopīgi ar skolotāju ielicis programmu, un viņš redz uzreiz, ka tas strādā. Līdz ar to bērns nebrīnās, kad ierauga, piemēram, robotu putekļsūcēju, jo viņam ir saprašana, kā tas darbojas,” skaidro Tomsone.
Lai aprobāciju varētu sekmīgi sākt, kvalifikācijas paaugstināšanas iespēja tika piedāvāta arī skolotājiem. Liepājas Universitātē 150 pilotskolu skolotāji varēja apgūt studiju programmu pamatizglītības datorikas skolotāja kvalifikācijas ieguvei.
