Panorāma

Nākamā gada budžeta projektu nodod komisijām

Panorāma

Pārmaiņas Rīgas Centrāltirgū

Sāk īstenot kompetencēs balstītu izglītības saturu

Izmantot zināšanas dzīvē, nevis tās atcerēties - skolās sāk apgūt kompetences

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Līdz gada beigām tiks atlasītas 80 skolas, kurās sāks izmēģināt kompetenču pieejā balstītu mācību saturu. Tā ir viena no vērienīgākajām reformām, kas gaidāma Latvijas pirmsskolas un vispārējā izglītībā, kas paredz pilnīgi citu pieeju mācīšanās procesam un formām.

Pašreiz izglītības sistēma galvenokārt balstās uz diviem vaļiem: zināšanām jeb faktu un informācijas atcerēšanos un prasmēm – spēju pildīt konkrētu uzdevumu vai veikt darbību.

Jaunajā izglītības satura modelī skološanos iecerēts koncentrēt uz kompetenci.

Ar ko tā atšķiras no zināšanām un prasmēm?

Vienkāršiem vārdiem – kompetence ir spēja apgūtās zināšanas un prasmes pielietot plašākā kontekstā - reālajā dzīvē, nevis tikai standartizētu uzdevumu risināšanā. Turklāt daļa no kompetences ir arī attieksme pret konkrēto informāciju vai darbu.

Tātad bērniem mācīs pašiem vērtēt, analizēt un meklēt risinājumus.

„Tas otrādi sanāk – nevis ka mēs vispirms iemācām zināšanas un tad gudrosim, kur mēs viņas liksim, bet, lai mēs iegūtu zināšanas un prasmes, ko mēs spējam lietot, mums vispirms ir jārokas, jāiedziļinās, jāmēģina pašiem būvēt, ko tas nozīmē. Tad ir daudz lielāka iespējamība, ka tas paliks atmiņā," atšķirības mācību metodēs iezīmē kompetenču pieejā balstīta mācību satura projekta pārstāve Zane Oliņa.

Piemēram, nevis likt pierakstīt bērnam kladē, ka, lūk, šādi ir neveselīgi ēšanas paradumi, un tie jūs ietekmēs šādi un šādi, bet gan likt bērniem pašiem meklēt un skaidrot – kādas būs šīs sliktās sekas un sagatavot par to prezentāciju mazākas klases bērniem. No “otra gala” par darbu stundās būs jāmācās domāt arī skolotājiem.

"Pirmais jautājums, kas man jāuzdod, ir - ko skolēns rezultātā spēs paveikt? Ko viņš pratīs izdarīt? Un tad nākošais jautājums – kā es zināšu, ka viņš to prot? Un tikai tad – kam tāpēc jānotiek stundā? Un tā ir pilnīgi pretēja darbību secība, nekā tas bieži notiek šodien, kur es sāku ar to, ko es šodien darīšu stundā," norāda Oliņa.

Jau novembrī no katras pašvaldības aicinās deleģēt trīs skolas, bet no Rīgas – 15 mācību iestādes jaunā modeļa izmēģināšanai jeb aprobācijai. Tāpat sāksies ekspertu pieteikšanās un atlase, jo, lai arī reformas ideja ir noformulēta, pats jaunais mācību saturs vēl jārada.

"Reālā ieviešana tiks uzsākta pakāpeniski ar 2018.gada 1.septembri, kad mēs sāksim ieviest visās Latvijas skolās jauno saturu pirmsskolas līmenī 1. un 4.klasēs. Tās būs pirmās klašu grupas, kurās mēs sāksim ieviest jauno saturu," norāda Valsts izglītības satura centrs vadītājs Guntars Catlaks.

Pārējās klašu grupas pievienosies četru sekojošo gadu laikā. Skolotājiem gan pagaidām par jauno saturu un mācīšanas principiem informācijas ir maz. Projekta virzītāji mierina – jau šogad notiks vairāki informatīvi semināri vairākās vietās Latvijā. Tāpat projekta ieviešanas gaitā paredzētas nopietnas apmācības visiem skolotājiem.

Uz kompetencēm balstīts mācību saturs ir viena no reformām izglītības sistēmā, kas patlaban līdztekus skolotāju algu reformai un skolu tīkla reformai šobrīd norit valstī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti