Policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka iedzīvotāji interneta pārlūkā "Google" meklējuši piekļuves saiti savai internetbankai un atvēruši "Google" reklāmu, kas ved uz viltus internetbanku. Nepievēršot uzmanību, ka viltus internetbankas saite atšķiras no oriģinālās, iedzīvotāji ir ievadījuši savus kartes datus un PIN kodus, kā rezultātā šī informācija nonākusi krāpnieku rīcībā.
Tā, piemēram, Valsts policijas Rīgas Latgales iecirknī 13. aprīlī saņemts iesniegums no kādas 1990. gadā dzimušas sievietes, kura interneta vietnē "www.imbing.com" ar uzrakstu "Luminor-Homepage-imbing.com" ievadīja savus personas datus un internetbankas paroles, apstiprinot pieprasījumu ar Smart-ID. Pēc tam iepriekš minētajā interneta portālā parādījās uzraksts "Aizdomīgs darījums – karte bloķēta" un mobilajā tālrunī saņemta īsziņa no oficiālā "Luminor" bankas numura, ka bankas karte ir pievienota "Google Pay". Ievadot īsziņā saņemto kodu, ar kuru it kā varot atbloķēt internetbankas kontu, saņemta ziņa, ka jāuzgaida apmēram 30 minūtes. Tā rezultātā no cietušās bankas konta rezervēti naudas līdzekļi par kopējo summu 3656 eiro uz svešas personas vārda. Par laimi šajā gadījumā cietusī ātri sazinājās ar bankas darbiniekiem, kā rezultātā zaudējums nav nodarīts.
Taču diemžēl ne visiem iedzīvotājiem ir izdevies atgūt savu naudu. Jau minētajā policijas iecirknī 20. aprīlī saņemts iesniegums no 1961. gadā dzimušas sievietes, kura arī caur "Google" meklētāju bija uzgājusi viltus internetbankas lapu un tajā autorizējusies, apstiprinot pieprasījumu ar Smart-ID. Tādējādi no sievietes bankas konta krāpnieki noņēmuši 3644 eiro.
Rīgas Zemgales iecirknī 11. aprīlī tika saņemts iesniegums no 1987. gadā dzimušas sievietes, kurai pagaidām nenoskaidrotos apstākļos no "Luminor" bankas konta noņemti 3096 eiro, kas pārskaitīti uz ārvalsts bankas kontu. Savukārt 25. aprīlī Rīgas Ziemeļu iecirknī saņemts iesniegums no personas par 3500 eiro izkrāpšanu.
Tāpat līdzīgi iesniegumi par mazāku summu izkrāpšanu saņemti citos iecirkņos. Saistībā ar šiem gadījumiem ir uzsākti kriminālprocesi.
Valsts policija aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un pirms savu personīgo datu un PIN kodu ievadīšanas internetbankas mājaslapā, vienmēr pārliecināties par tās patiesumu, pievēršot uzmanību vai saites nosaukums pilnībā atbilst oriģinālajai lapai. Gadījumā, ja ir aizdomas par krāpšanu, vispirms nekavējoties jāsazinās ar savu banku, pēc tam – jāvēršas ar iesniegumu tuvākajā Valsts policijas iecirknī.
Policija arī atgādina, ka joprojām ir aktuāli arī citi starptautiski krāpšanas veidi – piedāvāšana ieguldīt naudu apšaubāmās finanšu platformās; krāpšanas, izmantojot uzņēmumu "DPD Latvija" un "Omniva" logo; telefonkrāpšanas, uzdodoties par banku darbiniekiem; krāpšanas ar e-pastu starpniecību u.c.
