Jaunnedēļ skolēnu pavasara brīvlaikā 12.klašu audzēkņi kārtos eksāmenu kādā no svešvalodām. Šis būs jau ceturtais gads, kad eksāmena rezultātu veidos tikai procentuāls vērtējums, bez tā sauktajiem „A”, „B”, „C” vai citiem līmeņiem. Skolēnu vērtēšana pēc zināšanu līmeņiem nenodrošinājusi korektu salīdzināšanu gadījumā, ja jālemj par studenta uzņemšanu budžeta vai maksas grupā.
„Atsakoties no vērtējuma izteikšanas burtos un izsakot izglītojamā sniegumu centralizētajā eksāmenā tikai procentuāli, tika nodrošināta objektīvāka un saprotamāka reflektantu aprēķināšanas atlase Latvijas augstākās izglītības iestādēs,” skaidro Valsts izglītības un satura centra pārstāve Diāna Āboltiņa.
„Kā liecināja reflektantu atlases prakse, augstskolās pastāvēja ļoti atšķirīga un necaurspīdīga centralizēto eksāmenu rezultātu datu izmantošanas metodika uzņemšanas noteikumos. Nebija skaidra metodika, kā savstarpēji konkurē lielais izglītojamo skaits, kuri ieguvuši vienu un to pašu līmeni,” teica Āboltiņa.
Izglītības satura centram piekrīt arī augstskolas. Piemēram, Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Ekonomikas augstskola un Vidzemes Augstskola studentu uzņemšanās arī iepriekš vērtējušas vien eksāmenu daļu pareizās atbildes, nevis to, vai skolēns iekļuvis starp pašiem labākajiem.
„Teiksim, „A” līmenis norāda, ka cilvēks atrodas starp diviem procentiem vai pieciem procentiem labāko rezultātu. Tas neparāda eksāmena absolūto vērtējumu. To parāda konkrēto daļu vērtējumi un vidējais, speciālais kopējais vērtējums,” atklāj LU Studentu servisa direktors Jānis Saulītis.
„Līmeņi salīdzināja, kā viņš attiecībā pret citiem to izpildījis. Bez tam tie līmeņi katrā gadā būt citādāki. Ja vienā gadā, izpildot 75%, iekļuva „A” daļā, tad citā gadā varbūt „B” daļā. Tas ir atkarīgs arī no tā, kā pārējie ir nokārtojuši,” norāda Saulītis.
Līdz ar to salīdzinājums bijis nekorekts, jo ne visi steidz iestāties universitātē uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas. Studentu skaita ziņā lielākā Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) reflektantu atlasē iepriekš ņēmusi vērā tieši zināšanu līmeņu grupas, pievēršot uzmanību eksāmenu atsevišķām daļām. Valsts pārbaudes darbi parasti sastāv no trim daļām, kas kāpinātas pēc sarežģītības, un arī tām katrai atsevišķi jau vairāk nekā desmit gadus izteikts procentuāls novērtējums. Ja procenti bijuši tāpat, tad sākotnēji nebijis skaidrības, kamdēļ no līmeņiem jāatsakās. Tagad universitātē atzīst, ka jaunā kārtība esot labāka.
„Šis mērījums procentos ir precīzāks. Tas ir labāk savā ziņā, jo tas dalījums līmeņos bija diezgan plašos diapazonos, un procentuālais mērījums ļauj precīzāk novērtēt katra skolēna zināšanas. Jebkurā gadījumā pēc iespējas objektīvāks un precīzāks vērtējums vienmēr ir labāks, un šis ir objektīvāks un precīzāks,” pauž RTU studiju prorektors Uldis Sukovskis.
Augstskolu pārstāvju teiktajam piekrīt Latvijas Studentu apvienības prezidente Ilva Grigorjeva. „Šādā veidā var vairāk izvērtēt jaunos reflektantus un uzņemt spēcīgākos, ja mēs runājam par budžeta vietām, tad uzņemt spēcīgākus reflektantus. Es neredzu, kā procenti varētu ietekmēt negatīvi pašus reflektantus vai augstskolas,” norāda Grigorjeva.
„Būtībā tad, kad bija līmeņi, tas vienkārši ļāva cilvēkus sagrupēt. Šobrīd pēc sasniegtajiem rezultātiem pasaka, cik augstu latiņu skolēns ir sasniedzis. Viņu neliek konkrētā grupā, bet tiešām skatās pēc viņa sasniegtajiem rezultātiem, un pēc tiem var vērtēt arī viņa ieguldījumu,” saka Grigorjeva.
Uz sistēmas sakārtotību norādot arī tendence samazināties iesniegto sūdzību skaitam. Katru gadu pēc eksāmeniem skolēniem ir dots zināms laiks, lai savu vērtējumu apstrīdētu. „Mēs saprotam, ka skolēniem, savulaik sniedzot apelāciju, bija svarīgi, ja mainās kaut neliels procents, bija iespēja pavilkt šo burtu līmeni uz augšu. Tāpēc arī tās apelācijas ļoti aktīvi sniedza. Pēdējos gados šis apelāciju skaits ir krietni samazinājies tieši tāpēc, ka tiek izteikts procentuālais novērtējums,” norāda Āboltiņa.
Šogad pirmo gadu skolēni valsts centralizētā eksāmena angļu valodā vietā var izvēlēties kārtot kādu no starptautiski atzītiem valodas pārbaudījumiem. To izvēlējušies vairāk nekā 200 cilvēku, kas, visticamāk, izvēlēsies studijas ārvalstīs. Kopumā valsts centralizētos eksāmenus šogad pietiekušies kārtot vairāk nekā 16 000 skolēnu. Viņu vidū arī tie, kas eksāmenus nenokārtoja pagājušajā gadā.
