„Atkritumus te sākām pieņemt 2004. gadā. Veicam mērījumus nogāzēm, tagad ir aptuveni 15 metrus augstas,” norāda SIA „Liepājas RAS” valdes loceklis Normunds Niedols.
Viņš stāsta, ka kalna izmērs gan esot mainīgs lielums, jo tas ar laiku nosēžas. Šādas nogāzes un atkritumu krātuves nav tikai kalns vien, zem tām veidojas enerģija.
„Savācam atkritumu gāzi, ko izmantojam elektrības un siltuma ražošanai. Mēs to saucam par bioenerģētisko šūnu,” skaidro Neidols.
Tieši bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrāde jau no nākamā gada būs jauns izaicinājums poligonam, kas atrodas Grobiņas novadā un apkalpo plašu reģionu. Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes projekta īstenošana izmaksās aptuveni 7 miljonus eiro, kam piesaistīts Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda finansējums līdz 6 miljoniem eiro.
Neidols akcentē: „No šķirošanas ceha bioloģiskie atkritumi nāks uz pārstrādes iekārtu, un tur blakus ir energocehs, kas biogāzi pārstrādās enerģijā. Daļēji jau ir izveidota atkritumu savākšanas sistēma, kas, protams, vēl jāpilnveido. Pagaidām bioloģiski noārdāmie atkritumi vēl netiek rūpīgi atdalīti, kaut gan mēs jau savācam zaļos un pārtikas bioloģiski noārdāmos atkritumus no ēdināšanas iestādēm, bet iedzīvotājiem būs jāiesaistās šajā procesā. Kā tas līdz galam notiks, vēl precizēsim, jo Rīgā jau tas notiek šogad, mums vēl ir nedaudz laika.”
Niedols uzsver, ka mērķi Latvijai un Eiropas Savienībai ir ambiciozi, kas būs jāīsteno arī Liepājas pusē, jo līdz 2035. gadam apglabājamo atkritumu daudzumam jāsamazinās līdz 10%.
„Atšķirot tekstilu, bioloģiskos.. Notiks reorganizācija, ir jautājumi un emocijas, protams, kas ir izveidots un uzbūvēts, netiks nograuts, bet tiks pārprofilēts,” norāda „Liepājas RAS” pārstāvis.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola skaidro, ka lielākas atkritumu apsaimniekošanas reģionu teritorijas ļaus koncentrēt resursus.
„Latvijā pavisam drīz, Rīgas reģionā jau ir prasība dalīti vākt bioloģiski noārdāmos atkritumus. 2023. gada beigās visās Latvijas pašvaldībās būs jāievieš šāda prasība. Tiks veidotas īpašas pārstrādes iekārtas, līdzīgi kā Getliņos. Nav ekonomiski pamatoti veidot desmit vietās, būs sešas. Katrs poligons savu darbību specializēs, piedāvājot atšķirīgus atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus,” klāsta Ozola.
Līdz 2022. gada beigām jaunajiem atkritumu apsaimniekošanas reģioniem – kopskaitā pieciem – ir jāizstrādā reģionālie apsaimniekošanas plāni.
VARAM pārstāve norāda: „To ietvaros jāizvērtē, kur kādu infrastruktūru izvietot. Jāuzlabojas atkritumu vākšanai un pārstrādei, lietu labošana var tikt attīstīta.”
Tarifu pieaugums netiek prognozēts, jo nākotnē tiks koncentrēta uzmanību uz dalītu atkritumu vākšanu, ar ko būs jārēķinās iedzīvotājiem. Maksa par nešķirotu atkritumu apsaimniekošanu pakāpeniski palielināsies, bet, vairāk šķirojot, izmaksām nevajadzētu pieaugt.
„No nākamā gada februāra sāks darboties depozīta sistēma izlietotam iepakojumam, kas prasīs arī iepakojumu vākt un nogādāt taras nodošanas punktos. Tuvāko gadu laikā būs būtiskas pārmaiņas atkritumu apsaimniekošanā, kas skars katru Latvijas iedzīvotāju,” atgādina Ozola.
Prasībām, kas skar tieši konteinerus un to krāsu un veidu, pašvaldībās jābūt vienādām, lai visur Latvijā būtu skaidrs, kurā konteinerā atkritumu liekami. Poligona pārstāvis uzsver, ka joprojām ir ļoti daudz atkritumu veidu, kurus nav iespējams pārstrādāt, tāpēc esot pilnīgi skaidrs, ka Eiropas Savienības kontekstā būs īpašas prasības arī iepakojumu ražotājiem, lai samazinātu atkritumu daudzumu.
