Ziņojumā gan teikts, ka lielākā daļa studiju programmu atbilst galvenajiem augstākās izglītības mērķiem ( indivīdu personiskā izaugsme ilgtspējīgai nodarbinātībai, demokrātiskas un zināšanu sabiedrības veidošana , darba tirgus prasību apmierināšana).
Lielākajā daļā augstākās izglītības iestādēs studiju process ir labi organizēts, tiek domāts par studentu vajadzībām. Tomēr nepietiekama uzmanība tiek veltīta kritiskās domāšanas un analītisko spēju izkopšanai studentos. Nepietiekama uzmanība tiek pievērsta studentu iepazīstināšanai ar pētījumu metodoloģiju un izmantošanu studiju noslēgumu darbos. Bakalaura un īpaši maģistra līmeņa studenti netiek pietiekami iesaistīti zinātniskajos pētījumos, kā arī nepietiekami piedalās zinātniskajās konferencēs, teikts ziņojumā.
Ministrija norāda, ka viens no neatrisinātiem jautājumiem ir zinātniskās darbības nepieciešamība koledžās. Izpētot koledžu piedāvāto studiju programmu pašnovērtējuma ziņojumus, var konstatēt, ka 50% programmu nav iekļauti kursi, kas saistīti ar zinātniskā darba izstrādes pamatu apguvi. Augstskolu likumā savukārt nav minēta nepieciešamība veikt zinātnisko darbību koledžās, vienlaikus norādot, ka tā ir augstskolu darbības būtiska sastāvdaļa.
Tāpat norādīts, ka akadēmiskā personāla zinātniskā kvalitāte nav pietiekama salīdzinājumā ar Eiropas Savienības (ES) attīstītāko valstu standartiem. Akadēmiskā personāla izstrādāto zinātnisko pētījumu rezultāti daudzos gadījumos netiek publicēti starptautiskos zinātniskos žurnālos, kas ievietoti zinātniskajās datu bāzēs. Tas ievērojami pazemina Latvijas augstskolu vietu starptautiskajos reitingos. Finansējuma trūkuma dēļ nepietiekami aktīva ir mācībspēku dalība starptautiskajās zinātniskajās konferencēs.
