Konferencē apspriests Pasaules Bankas (PB) gala ziņojums un jaunā finansēšanas modeļa koncepcija, kas izstrādāta, balstoties uz PB ekspertu rekomendācijām, informēja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Jaunais modelis ietver pāreju uz trīs līmeņu finansēšanas struktūru, kurā papildus budžeta vietu finansējumam tiek piešķirti līdzekļi par sasniegtajiem rezultātiem un nauda mērķētai attīstībai.
Izmaiņas ir paredzētas finansējuma struktūrā un nosacījumos, kā augstskolas saņem finansējumu no valsts budžeta. Jaunais modelis neparedz radikālas izmaiņas budžeta vietu nodrošinājumā valsts augstskolās.
Pēc IZM aprēķiniem, lai uzsāktu jaunā finansēšanas modeļa ieviešanu, nepieciešami papildu 10,5 miljoni eiro augstskolu darbības rezultātu finansējumam (piemēram, augstskolu sagatavotie absolventi – bakalauri, maģistri un zinātņu doktori) un 11 miljoni eiro - budžeta vietu nodrošinājumam, kas iekļauti jauno politikas iniciatīvu finansējuma pieprasījumā nākamajam gadam.
IZM oktobrī un novembrī plāno sarunas ar darba devējiem, nozaru asociācijām un augstskolu pārstāvjiem, lai jau decembrī varētu slēgt līgumus ar augstskolām par budžeta vietu un zinātnes bāzes finansējumu.
Modeļa izstrādes nepieciešamība ir uzsvērta vairākos nozīmīgos Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Padomes dokumentos. Tajās ieteikts turpināt reformas augstākajā izglītībā, tostarp ieviešot jaunu finansēšanas modeli, kas stimulētu kvalitāti, stiprinātu saikni ar tirgus vajadzībām un pētniecības iestādēm, novērstu budžeta līdzekļu sadrumstalotību.
Jau vēstīts, ka PB eksperti iesaka reformēt Latvijas augstākās izglītības finansēšanas modeli, paredzot augstskolām trīs līmeņu finansējumu – pamata finansējumu par studiju vietām, finansējums par sasniegumiem speciālistu sagatavošanā un finansējuma piesaistīšanā, kā arī inovāciju finansējums par nacionālās attīstības prioritāšu īstenošanu. Tāpat PB eksperti uzskata, ka būtu jāpalielina valsts finansēto studiju vietu skaits.
