Panorāma

Panorāma

Panorāma

Alvis Hermanis iestudējis skandalozo M.Velbeka romānu „Pakļaušanās”

Vai Rīgas skolu tīkls jāsakārto?

IZM un Rīga turpina strīdēties par skolu tīkla sakārtošanu

Izglītības ministrijas un domes priekšstats par iespējām sakārtot galvaspilsētas skolas kardināli atšķiras. Ministrija aplēsa, kādam jābūt skolēnu skaitam Rīgas skolā, ko Rīgas dome uztvēra, ka aicinājumu slēgt 48 skolas. Taču tas ir tikai pašvaldības ziņa, jo ministrijai nav tiesību ne slēgt, ne reorganizēt pašvaldības skolas.  

Sociālo tīklu lietotāji ceturtdien, 8.septembrī, gan pamanīja, gan arī paši iesaistījās diskusijā par Rīgas skolu nākotni. Un iesākums tam bija Rīgas mēra Nila Ušakova ieraksts savā “twitter” kontā: ”Izglītības ministrs aicina slēgt 48 Rīgas skolas!”

Šodien Izglītības ministrijā Latvijas Televīzijai skaidro – nevienu brīdi nav bijis piedāvājuma Rīgā likvidēt pussimtu skolu, taču ir aprēķināts optimālais bērnu skaits izglītības iestādē.  

Šīs nedēļas Saeimas Izglītības komisijas sēdē, atbildot uz deputātu jautājumiem, izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) skaidroja – lai Rīgas skolotāja atalgojums būtu 1000 eiro par likmi, konkrētajā skolā jāmācās 800 bērniem, jo nauda seko skolēnam. Tādēļ tieši 800 skolēni tiek uzskatīti par Rīgas vidusskolām optimālo skaitu.

Rīgas mērs Nils Ušakovs ( “Saskaņa”) to automātiski uztvēris kā aicinājumu likvidēt visas skolas, kur bērnu ir mazāk, un savā “twitter” kontā viņš publicēja ierakstu, ka ministrija aicina slēgt 48 Rīgas skolas, tāpēc ministrs, iespējams, “esot diletants, jukušais vai nelietis”.

Ušakovs neuzskata, ka te kaut kas būtu izņemts no konteksta, jo pašvaldībai ir izvēle neslēgt mazākas skolas un dotēt tās.

“Tas ir vēl vairāk! Tā ir pēc būtības vai nu šantāža, vai draudi,” uzskata Rīgas mērs.

Izglītības ministrijā skaidro – viņi nekad nav aicinājuši Rīgā slēgt 48 skolas, tā ir mēra interpretācija. Ministrijā norāda – galvaspilsētā var pastāvēt un pastāvēs gan mazākas, gan arī daudz lielākas skolas. Vienkārši jārēķinās, ka no bērnu skaita atkarīgs skolotāju atalgojums. Tajā pašā laikā ministrija atzīst – skolu tīklu Rīgas pilsētā vēl var nopietni uzlabot.

“Lielākā daļa Rīgas skolu ir būvētas padomju gados, padomju beigu gados ar stipri lielu ietilpību. Bet šobrīd telpas nav optimāli izmantotas,” skaidroja ministrijas Izglītības departamenta vecākā eksperte Modra Jansone.

“Tur varētu gan atvērt pirmskolu grupas, gan varbūt meklēt kādus risinājumus starp skolām – tās reorganizējot, apvienojot,” pauda Jansone.

Tikmēr Rīgas mērs apgalvo pretējo - vairums skolu esot pārpildītas.

“Ja mēs ņemsim Rīgas skolas un skolu ēkas, absolūtais vairākums no šīm ēkām nevar izvietot vairāk kā 600 – 700 bērnu, jo skolas bija būvētas agrākos laikos, kad bija citas sanitārās un higiēniskās prasības. Bija citas prasības pēc atsevišķu priekšmetu mācīšanu, piemēram, valodas. Agrāk klases netika dalītas grupiņās, tagad tas tiek darīts,” klāstīja mērs.

Ministrijas un domes priekšstats par iespējām sakārtot galvaspilsētas skolas kardināli atšķiras. Vai to darīt – ir tikai un vienīgi pašvaldības ziņā, jo ministrijai nav tiesību ne slēgt, ne reorganizēt pašvaldības skolas. Rīgas mērs norāda, ka ministrijas ieteikumus par skolu sakārtošanu pašvaldība neplāno ņemt vērā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti