Satraukums par iespējamo universitātes statusa zaudēšanu šobrīd pieņemas spēkā gan Jelgavā, gan Liepājā, bet it īpaši Daugavpilī. Uzsākta kampaņa sociālajā tīklā “Facebook”, vietējā pašvaldība gatavo vēstuli iesniegšanai Saeimā, kā arī uzsākta parakstu vākšana portālā “Manabalss.lv ”
Uztraukums ir par kritēriju – zinātņu universitāte jāstudē vismaz 4000 studentu. Daugavpils Universitātes rektore Irēna Kokina atzīmēja: “Šis vienīgais kritērijs mums pagaidām ir kā šķērslis, kuru mēs nevaram pārkāpt. Vismaz uz doto brīdi.”
Šis kritērijs vēl pagājušā gada vasarā tika minēts kā iemesls trīs augstskolu – Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Daugavpils Universitātes un Liepājas Universitātes – vēlmē ciešāk sadarboties. Jelgavā tika parakstīts memorands par konsorcija izveidi. Pagājis pusgads, un neviens no iesaistītajiem īsti nav apmierināts.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) norādīja: “Pirmais solis, kas uzreiz parādīja indikāciju, ka sarunas varbūt neiet tā, kā tām vajadzētu iet, ir jaunās programmas, ko augstskolas sniedza doktorantūrai. Tur mēs uzreiz redzējām un uzreiz vērsām uzmanību, ka nav iespējas, piemēram, Jelgavai un Daugavpilij tikai vienai attīstīt šo programmu, ja mēs runājam par konsorciju.”
Universitātes tikmēr vēlējās, lai ir otrādāk, kad sākumā jauns regulējums un tad konsorcija praktiskais piedāvājums. Konsorcijs, viņuprāt, izpaustos tā, ka, piemēram, Jelgavā akreditētu studiju programmu vai virzienu varētu realizēt arī Daugavpilī vai Liepājā.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Irina Pilvere atzīmēja: “Mēs atdūrāmies visi pret to, ka šī sapratne un normatīvais regulējums principā nav attiecībā pret šo konsorciju. Jo [nav] pilnīgi nekādu atvieglojumu, ja šīs trīs universitātes gribētu strādāt kopā.”
Līdz februārim konsorcija padomei bija jāizstrādā vienota attīstības stratēģija, zīmols, konsorcija studiju programmu pārstrukturēšanas plāns, kā arī jāveic citi uzdevumi. Tas īsti nav izdarīts.
“Tas, kas tika sniegts uz augstskolu likuma grozījumiem, ir saistīts ar šo uz laiku izveidoto apvienību, kurai ir konkrēts mērķis – ar konsolidāciju vienā juridiskajā institūcijā,” sacīja Šuplinska.
Savukārt Pilvere atzina: “Galvenā doma jau bija tāda, ka IZM vēlajās redzēt fizisku universitāšu apvienošanu. Tam šobrīd neviena no trīs universitātēm nav gatava, jo tas arī nebija mērķis. Mūsu mērķis bija strādāt kopā, lai izmantotu tos resursus, kas mums ir, efektīvāk.”
“Līdz ar to mūsu konsorcija ideja vismaz pagaidām ir apstājusies,” bilda Kokina.
Noraidot ideju par apvienošanos vienā institūcijā, reģionu universitātes atsākušas diskusiju par 4000 studentu kritēriju. Daugavpils Universitātē šobrīd ir vien 2060 studentu, Liepājas Universitātē mazāk par tūkstoti.
“Es domāju, ka konsorcijs būs reāls instruments, ar ko mēs varēsim attīstīt reģionus vairāk, ka tas būs tāds resursu efektīvākas izmantošanas instruments. Un mēs visi tā arī ķērāmies tam klāt,” stāstīja Liepājas Universitātes rektore Dace Markus.
Gan IZM, gan universitātes cer, ka trešā Augstskolu likuma grozījumu lasījumā apspriedīs gan vienas, gan otras puses izpratni par konsorciju. Tikmēr katra no augstskolām turpina strādāt kā līdz šim – atsevišķi.
KONTEKSTS:
Valdība 2020. gada maijā atbalstīja Augstskolu likuma grozījumu projektu, ar kuru paredzēts mainīt augstskolu iekšējo pārvaldību. IZM uzskata, ka reforma veicinās izcilību un caurskatāmību augstākās izglītības jomā. Rektoru padome, vairākas augstskolu organizācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kā arī Latvijas Zinātņu akadēmija iebilst pret grozījumiem un uzskata tos par sasteigtiem.
Pašlaik grozījumi tiek skatīti Saeimā.
Pamatojot reformas nepieciešamību, norādīts uz to, ka Latvijā uz diviem miljoniem iedzīvotāju ir 52 augstskolas, kuras spēj pabeigt tikai 48% no studēt sākušajiem. Vēl politiķus neapmierina augstskolu starptautiskā konkurētspēja un izglītības programmu kvalitāte.