Maijā plānots galīgais audzēkņu ēdināšanas izmaksu aprēķins, pēc kura arī tiks veidots pieprasījums par ēdināšanu nākamajā mācību pusgadā.
Muižniece uzsvēra, ka, pirms sākt darbu pie nākotnes risinājumiem, vispirms ir jāsaprot, kādas ir aktuālās izmaksas.
Muižniece izcēla starpinstitucionālo sanāksmi, kurā piedalījās Veselības ministrija, Zemkopības ministrija, IZM, kā arī Latvijas Pašvaldību savienība.
Kā skaidroja ministre, sanāksmē visi bija vienisprātis, ka summa 1,42 eiro šobrīd nav aktuāla un tā ir jāpārrēķina.
Papildus Muižniece izcēla, ka izskanējusī summa par 1,90 eiro vēl nav pabeigts pārrēķins. Veicot pārrēķinu, vēl notiks diskusijas ar pārtikas ražotājiem, lai noteiktu aktuālās izmaksas.
Tāpat ilgtermiņā jaunās dotācijas brīvpusdienām tiks iestrādātas nākamā gada valsts budžeta plānā.
Muižniece skaidroja, ka diskusijās ar vecāku organizācijām tās esot piekritušas un uzskatījušas, ka disciplinējošs vecāku līdzfinansējums ir pieņemams, lai nodrošinātu saikni starp ģimeni, skolu un ēdinātāju. Tas palīdzēšot saprast, vai bērns būs skolā un vai viņš ēdīs pusdienas. Tomēr līdzmaksājuma ieviešana ir atkarīga no katras pašvaldības lēmuma.
Iepriekš ziņots, ka IZM šogad neplāno nodrošināt papildu līdzekļus augošajām skolēnu ēdināšanas izmaksām.
"Ministrija novērtē" Latvijas Ēdinātāju apvienības (LĒA) un Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas (IIĒA) iniciatīvu, tomēr, ņemot vērā valsts budžeta programmas "Dotācija brīvpusdienu nodrošināšanai 1.–4.klašu izglītojamiem" ierobežotos līdzekļus, papildu līdzekļi šim mērķim šobrīd nav paredzēti.
IZM skaidroja, ka turpmākās atbalsta iespējas tikšot skatītas nākamā gada budžeta sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieprasījumiem.
Savukārt IIĒA un LĒA pārtikas produktu un citu izmaksu pieauguma dēļ aicināja piešķirt papildu finansējumu, lai nodrošinātu bērnu ēdināšanas nepārtrauktību un prasībām atbilstošu ēdināšanu izglītības iestādēs.
Skolēnu pusdienu dotācija 1,42 eiro ir bijusi nemainīga kopš 2014. gada. Pašreiz 50% no summas dotē valsts un 50% – pašvaldība. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes informāciju, kopš 2014. gada tiešās ēdināšanas izmaksas ir pieaugušas par vairāk nekā 50%, norādīja LĒA pārstāvji.
Asociācijas uzsvēra, ka bez papildu finansējuma izglītības iestādēs vairs nebūs iespējams sniegt esošajām prasībām atbilstošus ēdināšanas pakalpojumus.
