ĪSUMĀ:
- Aptauja: 60% skolēnu mācībām velta vairāk laika nekā iepriekš.
- Tas saistīts ar ļoti lielo uzdevumu apjomu, norādījuši skolēni.
- VISC un IZM: skolēnu slodzei ir jābūt mazākai.
- Aicina skolotājus sadarboties, plānojot mācību saturu.
- VISC: Mācībās jāfokusējas uz galveno; "darām mazāk, bet labāk".
- Mudina skolēniem dot uzdevumus, kas prasa lielāku iedziļināšanos.
Attālinātās mācības nozīmē, ka tā vietā, lai klausītos un pierakstītu skolotāja teikto, skolēns vairāk mācās pats, un rodas pārslodze. Tādu sarkano signālu raida daudzu skolēnu sniegtās atbildes. Aptaujas rezultāti liecina, ka 60% skolēnu mācībām velta vairāk laika nekā iepriekš. Tas, pēc daudzu skolēnu aptaujā norādītā, saistīts ar ļoti lielo uzdevumu apjomu.
Redzams, ka visās klašu grupās vismaz trešdaļa skolēnu norādījuši, ka mācībām velta daudz vairāk laika, salīdzinot ar mācībām klātienē skolā. Samērā neliela daļa skolēnu norādījuši uz pilnīgi pretēju pieredzi – viņi šobrīd mācībām velta daudz mazāk laika, salīdzinot ar mācībām klātienē skolā.
Aptaujas dati liecina arī, ka skolēnu slodze ļoti atšķiras starp dažādām skolām. Ir skola, kurā tikai 6% skolēnu norādījuši, ka mācībām velta daudz vairāk laika, bet ir arī skola, kurā 92% skolēnu norādījuši, ka šobrīd mācībām velta daudz vairāk laika.
"Arī vecākiem, it īpaši sākumskolas vecākiem, slodze, atbalstot savus bērnus mācībās, ir liela," atzina izglītības tehnoloģiju uzņēmuma "Edurio" pārstāvis Gatis Narvaišs.
Aptaujā noskaidrots, ka 70% pirmklasnieku vecāki mācībām kopā ar bērnu ik dienu tērē vismaz trīs stundas laika.
Un teju visos vecuma posmos skolotāji nepietiekami izmanto video konferences rīkus, bet tā vietā uzdod mājas darbu kalnus, kuru izskaidrošanā par pedagogu pārtop mamma vai tētis.
Catlaks uzsvēra, ka kritiski svarīga ir skolotāju sadarbība, plānojot mācību saturu. Uzdevumiem būtu jābūt mazāk, bet kompleksākiem, aptverot vairāku priekšmetu saturu.
"Skolotāji nedrīkst šādā režīmā strādāt individuāli. Tā varbūt ir galvenā ziņa," akcentēja VISC vadītājs, norādot, ka skolotāju sadarbība ir būtiska, lai nebūtu skolnieku pārslodzes.
Līdzīgu viedokli preses izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija):
"(..) Skolēna plānotajai slodzei ir jābūt mazākai, tai ir jābūt vērstai uz starppriekšmetu saikni, uz radošiem un projektveida uzdevumiem.
Skolotāja atgriezeniskā saite būtu jāveido, paredzot tiešo kontaktu vismaz virtuālajā realitātē. Tas ir ļoti svarīgi, lai mēs panāktu ne tikai labāku rezultātu, bet tas ir vitāli nepieciešami, lai uzlabotu psihoemocionālo vidi."
VISC vadītājs atzina, ka attālināto mācību procesa laikā nereti pietrūkst atgriezeniskās saiknes un mācību satura skaidrojuma. Tāpēc arī ir būtiski izmantot visus iespējamos papildu līdzekļus, tostarp TV kanālu "Tava klase".
"Ir ļoti svarīgi, ka mēs atlikušajā laikā fokusējamies uz galveno, pievēršamies tām tēmām vai uzdevumiem, vai risinājumiem, kas ir īpaši svarīgi mācību gada noslēgumā. Darām mazāk, bet labāk. Šajā sakarā ļoti rekomendējam šajā posmā aktīvāk izmantot tiešsaistes video nodarbības, lai skolotājiem būtu iespēja runāt ar skolēniem, sniegt atgriezenisko saikni," teica VISC vadītājs.
Pēc viņa teiktā, skolēniem būtu jādod tādi uzdevumi, kuru risināšana prasītu vairāk laika un lielāku iedziļināšanos. Vēl kompetenču pieejas attīstībā šajā laikā būtiski ir attīstīt "pašvadības" mācīšanās spējas, tostarp spējas izmantot dažādus tehniskos rīkus un platformas mācību procesā.
"Dodiet laiku skolēniem pašiem plānot to, kādā tempā, kādā ritmā viņi nedēļas vai vismaz vairāku dienu laikā var pildīt šos uzdevumus, meklēt paši informāciju, saskatīt kopsakarības starp dažādiem priekšmetiem. Dodiet laiku iedziļināties. (..)
Dodiet vairāk laika, nepārblīvējiet katru dienu ar uzdevumiem katrā mācību priekšmetā, uz kuriem jādod atbildes līdz noteiktam laikam (..).
Dodiet laiku patstāvīgi mācīties," aicināja VISC vadītājs.
"Šobrīd izglītības pamatuzdevums nav sniegt tikai zināšanas vai faktus, bet prast iemācīt neapjukt ļoti lielajā zināšanu un informācijas klāstā," piebilda izglītības un zinātnes ministre.
Catlaks norādīja, ka aptaujas rezultāti kopumā rāda – attālināto mācību process kopumā ir izdevies. Vēl pirms dažām nedēļām daudzu izteiktās bažas, ka tas varētu būt "nepārvarams izaicinājums gan tehnoloģiskajā, gan skolu gatavības ziņā", nav piepildījušās.
87% vecāku norādījuši, ka viņu ģimenei ir pietiekams mācību tehnisko līdzekļu nodrošinājums, lai īstenotu mācības attālināti. Gandrīz visi skolotāji norādījuši, ka viņiem ir pieejams dators (98%) un interneta savienojums (96%), liecina aptaujas dati.
Skolēnu pašsajūta šajā laikā vērtējama kā krasi atšķirīga. Ir bērni, kas šo pieredzi sauc par brīnišķīgu laiku, bet vēl daļa – par īstu murgu.
Daudzi kā plusus min mācīšanos vienatnē, klusumā, iespēju paņemt pauzes, kad vēlas, nevis gaidīt starpbrīdi.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) norādīja, ka rekordliels aptaujāto skaits – vairāk nekā 60 000 skolēnu, vecāku, skolotāju un skolu direktoru – 2020. gada aprīļa sākumā veiktajā aptaujā apliecinājuši pietiekami labu gatavību darbam attālināto mācību laikā. Kopumā saņemtas 27 078 vecāku, 23 316 skolēnu, 9 657 skolotāju un 790 skolu direktoru atbildes.
Aptaujas mērķis bija noskaidrot skolēnu, skolotāju, skolu direktoru un vecāku viedokli par attālināto mācību norisi Latvijas skolās, kā arī identificēt jomas, kurās IZM, pašvaldības un skolas var uzlabot mācību procesu attālināti.
Izglītības un zinātnes ministre piebilda, ka vienlaikus IZM turpina gatavoties centralizētajiem eksāmeniem, kas pašlaik plānoti laikā no 2. jūnija līdz 7. jūlijam.
