Ministrijas apkopotā informācija liecina, ka 47% skolu skolēnu skaits klasē ir vairāk nekā 17 bērni, un, iespējams, ne visas šīs skolas varēs nodrošināt prasību pēc 3 kvadrātmetriem uz vienu skolēnu, trešdien, 25. novembrī, attālinātajā preses konferencē informēja ministre.
Ministre gan norādīja, ka ir iespējami dažādi risinājumi, piemēram, lielā daļā skolu ir aizņemts tikai viens stāvs, jo vecāko klašu skolēni mācās attālināti, un to var izmantot.
Precīzi to, cik daudz skolām varētu nākties pāriet uz attālinātajām mācībām, ministrija zināšot piektdien, bet Šuplinska nedomā, ka tādu būs daudz.
IZM prezentācija: Piesardzības pasākumi un citas aktualitātes izglītībā Covid-19 apstākļos
Lejuplādēt1.09 MB
Viņa gan atzina, ka skolās, kur ir tikai sākumskolas klases, tādu brīvo telpu nebūs, bet ģimnāzijās un vidusskolās šāda iespēja ir. Šuplinska gan atzina, ka iespējas būs atkarīgas no katras skolas ēkas.
Ministre arī ieteica skolu vadībām vērtēt iespējas izmantot arī citas telpas. Piemēram, ja blakus ir kādas lielākas augstākās izglītības iestādes, kur mācības notiek attālināti, varētu mēģināt vienoties ar tām par telpu izmantošanu.
Ja nav iespējas nodrošināt skolēniem nepieciešamās telpas, skolas var pāriet uz daļēji attālinātajām mācībām, piemēram, puse klases mācās telpās, puse – patstāvīgajā darbā mājās, un šie skolēni pēc nedēļas mainās.
Šuplinska arī norādīja, ka vēl viens variants skolām ir dalīt priekšmetu divās daļās un strādāt divās maiņās, ja skolotāju slodze to ļauj, un tam arī iespējams iegūt papildu finansējumu.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs informēja, ka pēdējā nedēļā testu skaits nemainās, bet pozitīvo testu īpatsvars pieauga. Taču bērni slimo vieglāk un retāk, no aizvadītajā nedēļā reģistrētajiem 2573 gadījumiem tikai 174 saslimušie bija bērni vecumā līdz 14 gadiem.
SPKC pārstāvis arī skaidroja, ka bērnu saslimstības risks ir mazāks nekā skolotājiem, tas arī bija viens no iemesliem, iesakot ierobežojumus.
Viņš skaidroja, ka, komunicējot ar klasi, inficētais pedagogs var izdalīt vīrusu, tāpēc maska un distancēšanās ir būtiskākās lietas, lai mazinātu vīrusa izplatību. Tāpat nepieciešama regulāra telpu vēdināšana, jo vīruss var atrasties mikropilienos gaisā un ar vēdināšanu var mazināt tā koncentrāciju telpā.
Perevoščikovs norādīja, ka maskas primārais mērķis ir neļaut infekcioziem pilieniem izplatīties, jo tie paliek maskā, bet sejas vairogs jeb vizieris šādu efektu nedod, jo tam ir atvērtas malas.
Perevoščikovs arī atkārtoti uzsvēra, ka skolās Covid-19 visbiežāk izplatās tieši darbinieku savstarpējās kontaktēšanās rezultātā, un atsevišķos gadījumos arī bērni inficējušies no darbiniekiem.
Skolām paredzēts atbalsts un finansējums
Ministre arī informēja, ka skolotāju atbalstam ir uzlabota “Tava klase” platforma, kurā no decembra būs iespējams atrast materiālus katalogā, bet no janvāra tiek plānots papildināt materiālu klāstu ar jauniem video.
Skolām arī pieejams finansējums eksakto zinātņu skolotāju palīgiem un laborantiem individuālā atbalsta nodrošināšanai skolēniem ( līdz trīs likmēm vienai skolai, un prioritāte darbam ar 9. klasēm). Skolām ir jāpiesakās Valsts izglītības un satura centrā (VISC), un šo pieteikumu izskatot vienas dienas laikā.
Skolas var centram prasīt arī finansējumu saslimušo pedagogu aizvietošanai un attālināto mācību nodrošināšanai, kad skolām noteikta karantīna.
Ministre sacīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) turpinās meklēt atbalstu tehnoloģiju iegādei, kas varētu garantēt, ka mācību process kļūst kvalitatīvāks.
Kopumā šogad attālināto mācību nodrošināšanai atvēlēti 6,4 miljoni eiro, bet nākamgad – 10,34 miljoni.
Ministre arī informēja, ka gadījumā, ja skolām būs papildu izmaksas, lai nodrošinātu prasību par 3 kvadrātmetriem uz vienu skolēnu, arī tam “spēsim rast finansējumu, lai to kompensētu”.
Šuplinska aicināja katru skolu, ja tai ir kāda nepieciešamība, vērsties VISC un prasīt palīdzību.
Plānots palīdzēt arī skolām, kurām ir problēmas ar zemu jaudu internetu, kopumā šādas problēmas ir 180 skolām, ko ministrija cer atrisināt līdz februāra beigām, un tam arī paredzēts finansējums, lai apmaksātu jaudīgāku internetu.
Šuplinska arī pauda cerību, ka neaizkavēsies 6000 datoru piegāde skolām, kas plānota nākamā gada sākumā. Viņa skaidroja, ka šie datori primāri ir domāti skolām, bet par sociāli neaizsargātāko ģimeņu nodrošināšanu ar datoriem ministrija varētu domāt nākotnē.
Pašvaldību savienībā gan uzskata, ka lielākajai daļai skolu neesot iespējams nodrošināt minēto platību vienam izglītojamajam. Līdz ar to skolas būs spiestas meklēt dažādus risinājumus – nosakot mācības maiņās, mācot tikai būtiskākos priekšmetus vai kā citādi. Pašvaldību savienības speciālistu ieskatā valdība ar jaunajiem Covid-19 ierobežojumiem pārlikusi savu atbildību uz skolu vadītājiem, pašvaldībām un vecākiem.
KONTEKSTS:
Lai ierobežotu strauju Covid-19 izplatību, valdība nolēma, ka no 27.novembra būs stingrāki ierobežojumi izglītības un sporta jomās, tostarp noteiks, ka no 30. novembra skolās vienam audzēknim būs jānodrošina trīs kvadrātmetru liela platība, bet skolotājiem arī stundās būs jālieto sejas maskas.
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība pastiprināja drošības pasākumus, taču saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt.
Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība nolēma atkārtoti valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā no 9. novembra līdz 6. decembrim, tās laikā noteikti jauni stingrāki ierobežojumi.
