IZM septiņos gados kā virsmērķi izvēlējusies nodrošināt kvalitatīvas izglītības iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem, lai veicinātu viņu potenciāla attīstību un īstenošanu mūža garumā un lai veidotu viņu spēju mainīties un atbildīgi vadīt pastāvīgās pārmaiņas sabiedrībā un tautsaimniecībā.
Savukārt kā nākamo septiņu gadu aktualitātes IZM izvirzījusi mūžizglītības attīstību, izglītības sistēmas atvērtību pieaugušajiem, tehnoloģiju un digitālo prasmju pilnveidi, izmaiņas nodarbinātības struktūrā, efektīvāku izglītības un tautsaimniecības nozares sadarbību, individualizētu pieeju izglītībā, kā arī starpdisciplinaritāti, plašāku izglītībā iesaistīto un ieinteresēto pušu loku un kompleksu izglītības pārvaldības sistēma.
IZM apņēmusies līdz 2027.gadam risināt nepietiekamo pedagoga profesijas pievilcību un konkurētspēju, vājo pedagogu un akadēmiskā personāla ataudzi, mūsdienu vajadzībām nepietiekami atbilstošo izglītības piedāvājumu, nepietiekami iekļaujošu un emocionāli drošu vidi izglītības iestādēs un nevienlīdzīgas izglītības iespējas pilsētu un lauku izglītības iestādēs. IZM iecerējusi uzlabot arī zemo mācību motivāciju un visu pušu iesaistīšanos pieaugušo izglītībā, darba tirgū pieprasīto prasmju trūkumu, nepietiekamās digitālās prasmes, kā arī kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai neatbilstošo izglītības iestāžu tīklu vispārējā un augstākajā izglītībā.
Lai īstenotu pamatnostādņu virsmērķi 2021.-2027.gadam, papildus ir izvirzīti četri savstarpēji saistīti izglītības attīstības mērķi. Pirmais mērķis paredz augsti kvalificētus, kompetentus un uz izcilību orientētus pedagogus un akadēmisko personālu. Otrais mērķis IZM paredz realizēt mūsdienīgu, kvalitatīvu un uz darba tirgū augsti novērtētu prasmju attīstīšanu orientētu izglītības piedāvājumu.
Kā trešo mērķi IZM noteikusi atbalstu ikvienai izaugsmei. Mērķis paredz atbalsta mehānismu veidošanu indivīdu - bērnu, jauniešu un pieaugušo - izaugsmei. Savukārt ceturtais IZM mērķis paredz ilgtspējīgu un efektīvu izglītības sistēmas un resursu pārvaldību.
IZM pauda pārliecību, ka izvirzītie izglītības attīstības mērķi atspoguļo integrētu skatījumu uz galvenajām izglītības attīstības prioritātēm. Salīdzinot ar iepriekšējo pamatnostādņu periodu, no 2021. līdz 2027.gadam vispārējā un profesionālajā izglītībā galvenā uzmanība ir pievērsta sākto reformu ieviešanai un nepieciešamo atbalsta sistēmu (cilvēkresursu, sadarbības tīklu, pārvaldības, kvalitātes) attīstībai un nodrošināšanai, tādējādi nostiprinot pārmaiņu ilgtspēju. Jaunas iniciatīvas un nozīmīgas reformas ir plānotas augstākajā izglītībā.
Septiņos gados izmaiņas gaidāmas dažādos izglītības līmeņos. Piemēram, vispārējā izglītībā, tā skaitā arī pirmsskolas izglītībā, IZM iecerējusi ieviest un nostiprināt kompetenču pieeju, lai uzlabotu mācīšanu, mācīšanos un skolēnu sniegumu. Paredzēta jaunu skolotāju piesaiste, nodrošinot šīs profesijas ataudzi un rast mērķtiecīgu atbalsta sistēmu iekļaujošai izglītībai.
Profesionālajā izglītībā ministrija plāno stiprināt profesionālās izglītības iestāžu kā nozaru izcilības un inovācijas centrus, attīstīt elastīgu un ilgtspējīgu izglītības piedāvājumu, kā arī stiprināt koordinētas un stratēģiskās sadarbības un tautsaimniecības nozaru pārstāvjiem un darba devējiem. Tāpat paredzēts palielināt to skolēnu skaitu, kuri pastiprināti apgūs STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) zināšanas.
Pieaugušo izglītībā IZM septiņos gados apņēmusies palielināt pieaugušo dalību izglītībā, jo īpaši iedzīvotāju grupām, kas mazāk iesaistās mācībās. Tāpat iecerēts paaugstināt pieaugušo izglītības kvalitāti, stiprinot pieaugušo izglītības pārvaldību, palielinot pieeju starptautiskiem e-mācību resursiem un izveidojot publiskās un privātās partnerības instrumentu.
Savukārt augstākajā izglītībā IZM iecerējusi līdz 2027.gadam stiprināt akadēmiskā personāla kvalitāti un nodrošināt ilgtspējīgu akadēmisko karjeru. Augstākās izglītības līmenī IZM plāno veicināt arī augstākās izglītības izcilību, ieviešot un attīstot monitoringa sistēmu, pilnveidojot modulāru, elastīgu un prasmju pilnveidi veicinošu, pētniecībā balstītas studijas un tālākizglītības programmas, kā arī nodrošinot institūciju iekšējo resursu konsolidāciju, tādējādi veidojot stiprāku institucionālo kapacitāti. Augstākajā izglītībā paredzēta arī augstskolu pārvaldības reforma.
IZM norādīja, ka būtiskākais finanšu avots pamatnostādnēs noteikto uzdevumu īstenošanai plānots ES fonds, kā arī paredzēta arī citu ārvalstu finanšu instrumentu piesaiste.
Izglītības attīstības pamatnostādņu finansējums provizoriski varētu būt līdz 4,5 miljardiem eiro, no kuriem 1,9 miljardi eiro būtu paredzēti vidējā termiņa budžeta bāzē 2021.-2023.gadam, tā skaitā 53 miljoni eiro būtu no Eiropas Savienības (ES) instrumentiem.
Savukārt 2021.-2027.gadam indikatīvi papildus nepieciešami 2,6 miljardi eiro, tā skaitā 1,1 miljards eiro no ES instrumentiem.
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) norādīja, ka izglītības attīstības pamatnostādnes ir svarīgākais dokuments, kas nosaka vienotu valsts politiku un attīstības stratēģiju izglītībā, nodrošinot kvalitatīvu un mūsdienīgu izglītības piedāvājumu, stiprinot pedagogu un akadēmiskā personāla kompetences un izcilību, kā arī pilnveidojot izglītības pārvaldības un resursu izmantošanas efektivitāti.
"Šis dokuments ir kā kompass izglītības tālākai attīstībai, aptverot visus izglītības veidus un pakāpes - no pirmsskolas izglītības līdz pat pieaugušo izglītībai," viņa uzsvēra.
Kā norādīja ministre, pamatnostādņu veidotāji ir ieguldījuši lielu darbu, bet šis dokuments "iegūs dzīvību" tikai tad, ja katrs izglītības sistēmas dalībnieks, katra izglītības iestāde, ņemot to par pamatu, izstrādās savus - ar pamatnostādņu mērķiem un rīcības virzieniem saistītus - plānus, kā tos sasniegt.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) akcentēja, ka bieži šādos ziņojumos ministrijas uztver, ka dokumentā iekļautās indikatīvās aplēses ir "apsolītas summas", kaut tā nav. Tāpat premjers norādīja, ka šajā ziņojumā jāierēķina skolu tīkla optimizācija, jo viņam esot grūti iedomāties, kā IZM iecerēto summu 2021.-2027.gadam reāli sasniegt bez būtiskas optimizācijas sistēmā.
