Pusdiena

Trampa plāns vairāk tērēt aizsardzībai izpelnās politiķu un valsts iestāžu kritiku

Pusdiena

Deputāti atbalsta Satiksmes ministrijas aicinājumu audzēt autoceļu fondu, taču naudu nedod

IZM saskaņo šogad pirmo skolas slēgšanu; vietvaras grasās likvidēt vēl četras

IZM saskaņo šogad pirmo skolas slēgšanu; vietvaras grasās likvidēt vēl četras

Saskaņota pirmā skola, ko šogad plānots likvidēt. Bauskas novada pašvaldība un Izglītības ministrija lēmušas slēgt Ozolaines pamatskolu Bauskas novadā, un vēl lēmumi par vairākām citām skolām pašlaik tiek saskaņoti. 

Bauskas novadā, beidzoties pašreizējam mācību gadam, likvidēs Ozolaines pamatskolu, un vēl procesā pašlaik ir četri lēmumi par vēl citu izglītības iestāžu likvidāciju.

Ministrijas pārstāve Inta Bērziņa stāsta, ka Ozolaines pamatskola ar 30.jūniju tiek likvidēta, bet vēl četru pašvaldību lēmumi par skolu likvidāciju tiek izskatīti.

“Tas ir Skrundas novada Rudbāržu internātpamatskolas – rehabilitācijas centrs, Stirnienes pamatskola  Varakļānu novadā, Sproģu pamatskola – Neretas novads un Briežuciema pamatskola Balvu novadā,” atklāj Bērziņa.

Izglītības un zinātnes ministrija vairākkārt publiski paudusi, ka skolu tīkla optimizācija iet ciešā sasaistē ar pedagogu atalgojumu. Beidzot uzturēt skolas, kurās mācās neliels skaits skolēnu, iegūto naudu varētu tērēt skolotāju atalgojumam.

Skolu likvidācija netieši tiek mudināta ar noteikto skolēnu skaitu pret skolotāju jaunajā pedagogu atalgojuma modelī. Piemēram, Bauskas novadā jāspēj atvērt klases ar vismaz 11 bērniem, bet faktiski novadā ir nepilni seši bērni uz katru skolotāju.

Ozolaines pamatskolas direktora pienākumu izpildītāja Valentīna Slišāne atzīst, ka ka skolā ir klases arī ar mazāku skolēnu skaitu, bet tad nākas apvienot dažus priekšmetus, piemēram, mūzikas, sports stundas nodarbojas pa divām klasēm.

Skolas iepriekšējā direktore darbu jau pametusi, uzzinot, ka skolas vairs nebūs. Slišāne tāpat saka, lēmumu saprotot, jo bērnu skaits laukos samazinās, bet ietaupījums, likvidējot mazo skolu, arī nebūšot liels.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns norāda, ka nav pareizi reformas saistīt ar atalgojumu.

“Arodbiedrības ļoti nopietni satrauc tā nostāja, ka mums tā kā tādā vāji slēptā šantāžā saka, nu, ja nebūs skolu reorganizācijas, kuru patiesībā veic valsts un pašvaldība, tad nebūs darba samaksas kāpuma,” saka Baldzēns.

“Mēs šo jautājumu principiāli nesaistām kopā, jo darba samaksa pedagogam Latvijā ir ārpus tā it kā augstā finansējuma, kas ir izglītības sistēmai kopumā. Tādas nostājas arodbiedrībai principiāli nav pieņemamas,” uzsver Baldzēns.

Pagājušajā gadā likvidētas sešas skolas, un vēl vairāki desmiti skolu un bērnudārzu reorganizēti, apvienojot vairākas izglītības iestādes zem viena jumta un vienas administrācijas.  

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti