ĪSUMĀ:
- Visticamāk, 9. klašu eksāmeni šogad nenotiks.
- 12. klašu eksāmeni notiks, izmantojot individuālos aizsardzības līdzekļus.
- Valdība galējo lēmumu plāno pieņemt šonedēļ.
“Šķiet, nav šaubu starp ekspertiem, ka vidusskolas eksāmeniem jānotiek, jo tas būtiski ietekmē jauniešu tālākās izvēles un augstāko mācību iestāžu izvēli, uz kurieni jaunieši pēc vidusskolas beigšanas iet,” sacīja Ašeradens.
Savukārt 9. klašu eksāmenu nozīme pašlaik tiek vērtēta. No valsts skatu punkta tiem ir nozīme, jo skolēni beidz obligāto izglītības posmu. Taču, ņemot vērā situāciju, iespējams, varētu iztikt bez eksāmena. Par 9. klašu eksāmenu ir bažas par to, vai vajadzētu bērniem pulcēties šajā situācijā. Tāpat nav pilnīgas pārliecības, vai bērni būs gatavi eksāmenam.
Politiķis pastāstīja, ka šajā gadījumā kā risinājums tiek apspriests tas, ka vidusskolas varētu rīkot iestājeksāmenus.
Valdība galējo lēmumu plāno pieņemt šonedēļ, norādīja Ašeradens.
Vēlāk IZM informēja, ka rosina nerīkot valsts pārbaudes darbus 9. klašu beidzējiem.
"Konsultējoties ar nozaru ekspertiem un ievācot datus par citu valstu pieeju un analizējot "Edurio" un Valsts izglītības satura centra datus, IZM ir nonākusi pie slēdziena, ka vispareizākais ceļš būtu organizēt eksāmenus 12. klasēm. Bet, kas attiecas uz 9. klasēm, valsts pārbaudes darbi tiktu atcelti. Izņemot valsts valodas pārbaudījumu mazākumtautības izglītības programmās tiem skolēniem, kuri vēlēsies kārtot, apliecinot valsts valodas prasmes," Saeimas komisijā otrdien informēja ministrijas parlamentārais sekretārs būs Reinis Znotiņš (Jaunā konservatīvā partija).
Līdzīgi rīkojušās citas Eiropas valstis. Vairāk nekā Eiropas 20 valstīs 12. klases skolēni eksāmenus kārtos, bet, tāpat kā Latvijā, arī citviet izlemts, ka bez 9. klašu eksāmeniem var iztikt. Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks uzsvēra, ka 12. klašu beidzējiem eksāmenu kārtošanā šogad būs izmaiņas - prasīs tikai trīs obligātos centralizētos eksāmenus. Ceturtais izvēles eksāmens, kas tika prasīts līdz šim, ir brīvprātīgs. Paredzēts, ka 12. klašu beidzēji kārtos obligātos eksāmenus svešvalodā, latviešu valodā un matemātikā.
Centralizētie eksāmeni 12. klasēm notiks, izmantojot individuālos aizsardzības līdzekļus. Eksāmeni ilgs trīs stundas bez starpbrīžiem, informēja Valsts izglītības satura centrā. Plānots samazināt uzdevumu daudzumu, saglabājot grūtības pakāpi.
Individuālos aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļus nodrošinās valsts. Tāpat eksāmena telpā paredzēts, ka skolēni ievēros 2 metru distanci. Ir arī izveidots eksāmenu grafiks. Protams, tas paredzēts gadījumam, ja Latvijā nebūs Covid-19 uzliesmojuma.
"Pamata termiņa sesija ir no 2. jūnija līdz 7. jūlijam plānota. Un jūlijā visiem eksāmeniem paredzam papildus termiņus, domājot par tiem skolēniem un audzēkņiem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nevarēs ierasties uz pamata termiņa eksāmeniem. Tātad dodam maksimāli šo iespēju. Sertifikāti par vidējo izglītību tiks izsniegti pēc šī plāna un grafika 2020. gada 24. jūlijā. Tā ir atšķirība un nobīde laikā attiecībā pret šī brīža grafiku," pastāstīja Catlaks.
Par izmaiņām gala pārbaudes eksāmenu kārtošanā vēl lems valdība. Līdz plānotajai eksāmenu sesijai atlicis aptuveni mēnesis, un tā laikā vēl tapšot precīzas drošības instruktāžas.
KONTEKSTS:
Ārkārtējās situācijas laikā, kas izsludināta Covid-19 ierobežošanai un ir spēkā līdz 12. maijam, noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tostarp attiecībā uz pulcēšanos. Arī mācības skolās notiek attālināti. Gadījumā, ja situācija valstī nepasliktināsies, eksāmenu sesija varētu notikt no 2. jūnija līdz 7. jūlijam.
Tikmēr vidusskolēni ceļ trauksmi, ka liela daļa skolēnu nav gatavi eksāmeniem. Viņuprāt, centralizētie eksāmeni 12. klasēm ir jāatceļ vai jāturpina mācības tikai tajos priekšmetos, kuros paredzēti obligātie eksāmeni.
