IZM rosina ļaut skolām pašām izvēlēties mācību priekšmetus mazākumtautības valodā 

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina ļaut mazākumtautību izglītības iestādēm pašām izvēlēties mācību priekšmetus, kas noteiktā apjomā un saskaņā ar pāreju uz mācībām latviešu valodā apgūstami valsts valodā un mazākumtautību valodā vai bilingvāli, aģentūra LETA noskaidroja ministrijā.

IZM rosinājusi būtiskas pārmaiņas izglītības pieejā Latvijā, lai vienotā sistēmā un pēctecīgi visos izglītības posmos pārskatītu mācību saturu un mācīšanas veidu, kādā skolotāji sadarbojoties organizē un vada skolēnu mācīšanos ikdienā, tajā skaitā mazākumtautību izglītības iestādēs. Šī gada 22.martā Saeima trešajā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz vidusskolas posmā pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā. Pamatizglītības posmā skolas varēs izvēlēties kādu no trīs modeļiem, kas nodrošinās mācību procesu - latviešu valodā, mazākumtautības valodās un bilingvāli.

Pirmais modelis paredz, ka izglītības iestāde nosaka mācību priekšmetus, kas apgūstami latviešu valodā ne mazāk kā 80% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā. Pārējo varētu pasniegt mazākumtautības valodā vai bilingvāli.

Otrajā modelī izglītības iestāde noteiktu mācību priekšmetus, kas 1.-6.klasē apgūstami latviešu valodā ne mazāk kā 50% apjomā, (pārējais - mazākumtautības valodā un bilingvāli); 7.-9.klasē latviešu valodā - ne mazāk kā 80% no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā.

Savukārt trešais modelis paredz, ka izglītības iestāde noteiktu mācību priekšmetus, kas 1.-6.klasē apgūstami latviešu valodā ne mazāk kā 50% apjomā (pārējais - mazākumtautības valodā un bilingvāli); 7.-9.klasē latviešu valodā ne mazāk kā 80% no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā. Izglītības iestāde varēs izstrādāt un īstenot jauna mācību priekšmeta saturu, ievērojot valodas proporcionālo sadalījumu.

Apspriežot noteikumus par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem un atbalsta pasākumus pedagogiem, pārejot uz mācībām valsts valodā, IZM priekšlikumu izskatīja arī Konsultatīvā padome mazākumtautību izglītības jautājumos, kas tos vērtējusi atzinīgi.

Pamatizglītības satura īstenošanas mērķis ir vispusīgi attīstīts skolēns, kurš ir ieinteresēts savā intelektuālajā, sociāli emocionālajā un fiziskajā attīstībā, mācās ar prieku un interesi, atbildīgi līdzdarbojas sabiedrības dzīvē, ir Latvijas patriots un ir apguvis prasmes dažādās mācību jomās.

Saistībā ar stundu plānu izglītības iestāde, īstenojot savā attīstības plānā izvirzītās prioritātes, var veidot jaunus mācību priekšmetus vai moduļus, ievērojot vairākus nosacījumus – jānodrošina skolēnam iespēja apgūt visus valsts pamatizglītības standartā plānotos sasniedzamos rezultātus; veidojot jaunus mācību priekšmetus un moduļus, jāizmanto valsts pamatizglītības standartā plānotos sasniedzamos rezultātus; variējot ar mācību stundu skaitu mācību jomas ietvaros un starp jomām, nevar pārsniegt 10% no kopējā mācību stundu skaita trīs gadu laikā katrā mācību jomā.

Konsultatīvā padome mazākumtautību izglītības jautājumos ir koleģiāla konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir atbalstīt dialogu starp izglītības politikas veidotājiem, īstenotājiem un sabiedrību, un veicināt kvalitatīva izglītības procesa īstenošanu izglītības iestādēs, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas, sekmējot humānisma vērtību attīstību multikultūru sabiedrībā, cieņas un kultūru daudzveidības atzīšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti