Šīs izmaiņas, pēc ministrijas pārstāvju teiktā, veicinās jauniešu pilnvērtīgu iekļaušanos Eiropas izglītības telpā, sekmēs ES oficiālo valodu apguvi, kas savukārt paver plašas nodarbinātības iespējas ES un ārpus tās.
IZM skaidroja, ka pirmo svešvalodu bērni skolā apgūst no 1. klases. Tai ir jābūt vienai no ES oficiālajām valodām, un visbiežāk tiek izvēlēta angļu valoda. Otrā svešvaloda izglītības iestādēs, kuras īsteno izglītības programmas latviešu valodā, tiek mācīta no 4. klases. Normatīvie dokumenti nenosaka, kuru svešvalodu, piemēram, franču, krievu vai vācu, skolai jāpiedāvā apgūt kā otro svešvalodu. Izvēli nosaka pati izglītības iestāde saskaņā ar iestādes attīstības mērķiem un sadarbībā ar izglītības iestādes padomi. Otras svešvalodas izvēlē liela loma ir arī vecāku un skolēnu vēlmēm, kā arī skolas nodrošinājumam ar atbilstīgas kvalifikācijas pedagogiem.
Kā liecina 2021. gadā veiktā skolu aptauja par valodu piedāvājumu, gandrīz puse Latvijas skolu izvēli nepiedāvā – vairāk nekā 300 skolās kā otrā svešvaloda skolēniem tiek mācīta tikai krievu valoda.
Šobrīd, būtiski palielinoties pieprasījumam pēc ES valodām un arī ņemot vērā krievu valodas nozīmes un lietojuma samazināšanos, gan IZM, gan Valsts izglītības satura centrs (VISC) saņem daudzu vecāku iesniegumus ar aicinājumu skolās kā otro svešvalodu nodrošināt kādu no ES valodām.
Lai veicinātu ES oficiālo valodu apguvi, IZM izstrādās grozījumus pamatizglītības standartā, nosakot, ka visās skolās kā otrā svešvaloda jānodrošina kāda no ES valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītībā.
Pārejas periods plānots trīs gadu garumā, lai skolas spētu nodrošināt otrās svešvalodas skolotāju skaitu – gan piesaistot jaunus pedagogus, gan arī nodrošinot iespējas esošajiem pedagogiem pārkvalificēties un iegūt tiesības mācīt citu mācību priekšmetu.
Vienlaikus ministrija uzsākusi sarunas ar Latvijas Universitāti, lai pārrunātu jautājumus par svešvalodas skolotāju sagatavošanu un skolotāju pārkvalifikāciju.
IZM norādīja, ka jautājumus par otrās svešvalodas izvēli IZM un VISC pārstāvji atkārtoti akcentēja arī valstspilsētu un novadu izglītības pārvalžu vadītāju un izglītības speciālistu seminārā. VISC vadītāja Liene Voroņenko aicināja izglītības pārvaldes sadarbībā ar izglītības iestādēm pārrunāt esošo situāciju un plānotās pārmaiņas svešvalodu mācīšanā skolās, lai rastu ikviena bērna interesēm labākos risinājumus un kopīgi virzītos uz mērķi stiprināt izglītībā ES valodu lietojumu.
"Šobrīd sabiedrības, un, īpaši vecāku interese ir ar ļoti pieaugošu tendenci. Respektīvi, mēs prasām skolās, lai mums būtu pieejamas Eiropas Savienības valodas. Mēs apzināmies, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem ir skolotāji. Mēs šobrīd plaši diskutējam ar pašvaldībām par to, cik daudz skolotāju ir nepieciešams. Kādas ir iespējas piesaistīt tos skolotājus, kas šobrīd darbojas interešu izglītībā," stāstīja Voroņenko.
Pamatizglītības standarta grozījumu izstrādē tiks iesaistīti sadarbības partneri, un sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts tiks nodots publiskai apspriešanai, aicinot ikvienu ieinteresēto piedalīties izvērtēšanā un izteikt priekšlikumus normatīvā dokumenta pilnveidē.
"Jautājumu par otrās svešvalodas nodrošināšanu skolās esam pārrunājuši ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, sarunās akcentējot nepieciešamību veicināt un nodrošināt kādas no Eiropas Savienības oficiālajām valodām kā otrās svešvalodas nodrošināšanu visās mūsu skolās. Tas jauniešiem un sabiedrībai kopumā ļaus pilnvērtīgāk līdzdarboties kopējās Eiropas kultūrtelpas norisēs. Esmu no sirds gandarīta, ka šis gads ieies vēsturē ar diviem ļoti svarīgiem lēmumiem – pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā un arī uzsāktajiem priekšdarbiem, lai visās skolās kā otro svešvalodu bērni mācītos kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Šis ir brīdis, kad mums vairāk nekā jebkad ir jāstiprina Latvijas pamatvērtība – valsts valoda un stipra Latvija kopējā Eiropas Savienības saimē," uzsver izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece ("Konservatīvie").
Viņa arī norādīja, ka "šis ir absolūti saprotams, jēdzīgs, vajadzīgs lēmums, kas ir jādara". "Brīdis arī ir, manuprāt, piemērots, ņemot vērā, ka mums ir pāreja arī uz mācībām valsts valodā, tad secīgi arī attiecībā uz svešvalodām mēs tomēr virzīsimies Eiropas virzienā, saprotot, ka tā ir lielāka aktualitāte," norādīja ministre.
Skolu direktori uzsvēruši – pāreja jāievieš pakāpeniski, ar skolēniem, kas šo izvēli varēs izdarīt pirmo reizi.
"Tas nav tā, ka es te tagad pēkšņi, 8. klasēs man vairs nav krievu valoda, man ir vācu valoda! Un visi tagad tā – hop! Sākam "deutsch". Nu, tā tas nenotiek! Tiem ir jāpabeidz. Var sākt ar startu," skaidroja Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns (Nacionālā apvienība).
