Viens no cilvēkiem, kas šobrīd Latvijā raksta disertāciju ir Olga Procevska. Viņa raksta darbu par Latvijas publiskajiem intelektuāļiem 1980. gadu beigās, un līdz tā nodošanai palicis nepilns pusgads. „Pēc darba nodošanas notiek šī darba pārbaude par atbilstību tiem formālajiem doktora disertācijas kritērijiem, kas Latvijā ir pieņemti ar Ministru kabineta noteikumiem. Notiek recenzēšana fakultātes ietvaros, pēc tam notiek recenzēšana ārpus fakultātes, meklējot recenzentus, kas ir kompetenti spriest par darba saturu, un tas aizņem vairākus mēnešus,” stāsta Procevska.
Ceļš līdz šim momentam gan ir krietni garš. Vispirms tie ir vismaz trīs gadi doktora studijās, kuri noslēdzas ar promocijas eksāmeniem. Tos nokārtojot, doktorants kļūst par zinātniskā grāda kandidātu un velta vēl vairākus gadus publikācijām, pasniegšanai augstskolā un galvenais – doktora disertācijas pabeigšanai. Kad tā gatava, jāstājas promocijas padomes priekšā. Padomi veido katra augstskola pati, atbilstoši likumam piesaistot vajadzīgo ekspertu un zinātnieku skaitu. Ja aizstāvēšanās ir veiksmīga, promocijas padome dod augstskolai zaļo gaismu piešķirt šim cilvēkam doktora grādu.
Izglītības ministrija nav mierā ar sistēmu, ka promocijas padomi veido pašas augstskolas un iecerējusi jau tuvākajā laikā likumu mainīt. Turpmāk katrai zinātņu nozarei veidotu neatkarīgu promocijas padomi, pie kuras aizstāvēties nāktu doktoranti no dažādām augstskolām. „[Tas] pilnībā sakārtotu šo procesu tādā ziņā, ka visās augstskolās būtu pilnīgi vienādi nosacījumi, kā doktoranti aizstāvas, un tad mēs arī izvairītos no dažādiem baumu līmeņa pārmetumiem, ka vienā vietā var ļoti viegli aizstāvēt darbu, citā ir daudz stingrākas prasības,” norāda IZM Augstākās izglītības departamenta direktora vietniece Inese Stūre
Rektoru padomes vadītājs, Daugavpils universitātes rektors Arvīds Barševskis par plānu ir pārsteigts un norāda uz iespējamām pretrunām ar Eiropas augstākās izglītības sistēmu. „Tas arī nesaskan ar Eiropas universitāšu centieniem pēc iespējami lielākas autonomijas (..) Valstij būtu pēdējais laiks domāt par birokrātiskā sloga mazināšanu. Ja mēs izveidojam tagad vēl kādu struktūru, tad tā ir tikai birokrātijas palielināšana, no kuras cietīs doktoranti,” klāsta Barševskis.
Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs, profesors Andrejs Siliņš promocijas procesā vēlētos redzēt pārmaiņas, taču ministrijas rosināto modeli neuzskata par labāko. Viņam tas atgādina padomju laika sistēmu, kad darbojās nedaudzas valsts organizētas promocijas padomes, kuras pārraudzīja vēl viena virsorganizācija. „Man iekšēji vairāk patiktu tomēr, ka augstskolām būtu atbildība. Un augstskolas pašas tad, protams, vairs nevar dot diplomus ar valsts ģerboni, bet tad viņas uzņemas atbildību un līdz ar to arī tas cilvēks, kurš grib iegūt doktora grādu, izvēlas, kura augstskola ir prestižāka. Tā, kā tas ir Amerikas Savienotajās Valstīs,” uzsver Siliņš.
Promocijas procesa uzlabošana ir daļa no Augstākās izglītības un zinātnes attīstības plāna, kuru ministrija 18jā jūlijā izsludinājusi Valsts sekretāru sanāksmē. Tuvākajā laikā ministrija plāno arī diskusijas gan ar augstskolām, gan Zinātnes padomi.
