Atrunājot to, kā valstiskā līmenī izprotam tikumības jēdzienu, iespējams, vairs nebūtu vajadzības pēc likuma grozījumiem, jo jau šobrīd tikumība tiek atrunāta vairākos izglītību regulējošos likumos, sacīja Papule.
Izglītības likuma grozījumu ierosinātāji līdz šim nav snieguši nedz konkrētus argumentus grozījumu nepieciešamībai, nedz vienotus kritērijus tam, kas tiks uzskatīts par tikumību, tādēļ jomas eksperti neizprot to, kādēļ nepieciešamas izmaiņas likumā.
Saeimas deputāte Ilze Viņķele (“Vienotība”) norāda, ka tikumība ir nenoteikts vērtību jēdziens. Diskusijās paredzamais aizliegums parasti tiek noreducēts uz jautājumiem par seksualitāti un homoseksualitātes noliegšanu, tādēļ, ja par tikumības etalonu tiks atzīti heteroseksuāli cilvēki, homoseksuālitāte automātiski tika apzīmēta kā netikumīga, kas ir cilvētiesību normu pārkāpums, pauž Viņķele.
Biedrības "Latvijas Vecāku forums" pārstāve Jana Simanovska pauž, ka, diskutējot par grozījumiem likumā, fakti un zināšanas tiek jaukti ar vērtībām.
Ieliekot normu, ka materiāliem jābūt nekaitīgiem, sanāk, ka neuzticamies skolotāju profesionalitātei,” teic Simanovska.
Viņa arī uzstāj, ka viņas kā vecāka viedokli šajā gadījumā netiek ņemts vērā. “Šī likuma norma ir pretrunā ar to, ko es gribu iemācīt saviem bērniem, proti, kritisko domāšānu, spēju izvērtēt faktus un uzņemties atbildību,” pauž Simanovska.
Savukārt Papule lēš, ka jau šobrīd vairāku mācību priekšmetu standartos ir atrunāti izmantojamie materiālu standarti.
Skola nevar veidot iluzoru apkārtni, izvairoties no pārmaiņām sabiedrībā,” teic Papule.
Eksperti norāda, ka likuma grozījumi ierobežos skolotāju darbu, jo, baidoties no pārbaudēm un sūdzībām, skolotāji izvēlēsies neizmantot mācību materiālus, kuri līdz šim nav radījuši šaubas.
Latvijas Bērnu fonda vadītāju un Saeimas deputātu Andri Bērziņu (ZZS) savukārt mulsina arī tas, ka nenotiek kvalitatīvas diskusijas jautājuma risināšanai – rezultāts diskusijām, kādas tās ir šobrīd, nevar būt pozitīvs.
Sazvanoties ar Latgales skolu direktoriem, lai noskaidrotu Latgales skolu pieredzi, viņš noskaidrojis, ka arī tur jau šobrīd skolās tiek strādāts ar ģimenēm, kas tad ir katra indivīda tikumības paraugs.
Kā pamatojumu likuma grozījumu rosināšanai Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks (Nacionālā apvienība) min četras saņemtās vecāku sūdzības, kuras IZM jau ir izvērtējusi un atzinusi par nepamatotām.
Atbildot uz jautājumu, kā tad tiks noteikts lika grozījumos paredzamie ierobežojumi, - “likumos daudzas lietas ir interpetējamas, prakse veidos izpratni par robežu,” atbildēja Iesalnieks.
Iesalnieks nav frakcijas loceklis, tādēļ nevar atbildēt, vai visi NA atbalstīs likuma grozījumus, taču deputāts stāsta, ka šāda veida jautājumos NA ir brīvais balsojums, tādēļ, visticamāk, katrs biedrs varēs balsot pēc saviem ieskatiem.
Savukārt partijas “Saskaņa” deputātiem ir aizliegts piedalīties diskusijās par šo jautājumu, noskaidroja “Sastrēgumstunda”.
Vēstīts, ka 25. martā Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisija atbalstīja Izglītības likuma grozījumus, kas nosaka, ka skolās turpmāk būs aizliegta tādu mācību līdzekļu un citu materiālu izmantošana, kuri var negatīvi ietekmēt izglītojamā tikumisko audzināšanu. Šāda iecere gan izpelnījusies pretrunīgu vērtējumu, piemēram, par to sašutuši ir Latvijas Vecāku foruma pārstāvji.
16. aprīlī Saeimā tiks lemts par šādu grozījumu apstiprināšanu.
Raidījumu "Sastrēgumstunda" iespējams noskatīties ltv.lv!
