Kopš pērn maijā prezentētā ziņojuma par skolu tīkla sakārtošanu Izglītības ministrija tikusies ar vairāk nekā 90 pašvaldībām, un jaunais starpziņojums ieskicē vairākas atšķirības. Saglabājot četru reģionu bloku principu, ministrija samazinājusi minimālo skolēnu skaitu vidusskolās:
- Četrās pilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju minimālais skolēnu skaits 10. – 12. klasē būtu 120 skolēni, nevis 150.
- Novadu centros un Pierīgas novados – vismaz 90, nevis 120.
- Administratīvajās teritorijas ārpus novadu centriem – vismaz 40.
- Austrumu robežas tuvumā vai tad, ja 25 km rādiusā nav vidusskolas, – vismaz 25 skolēni.
Pašlaik šiem kritērijiem atbilst 139 vidusskolas, neatbilst – 123. Tas gan nenozīmē, ka tās visas būtu jāslēdz. Viens no risinājumiem varētu būt apvienošana, norāda ministrijā. Pēdējos trīs gados tas noticis ar astoņām vidusskolām, 12 kļuvušas par pamatskolām, bet septiņas - likvidētas.
„Šis kritērijs tiks ieviests, bet tas noteikti nestartēs ar 2020. gadu. Tātad uz šī gada 1. septembri tas noteikti nebūs tas, ar ko mēs regulēsim šo sistēmu. Sistēmu regulēs kompetenču pieeja,” norādīja izglītības ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija).
Ministre uzsver – jaunā kompetenču pieeja, ko no šī rudens sāks ieviest 1., 4., 7. un arī 10. klasēs, ir atslēgvārds, kādēļ pašvaldībām aktīvi jārīkojas, jo
ar nepietiekamu skolēnu skaitu jauno mācību pieeju nevarēs ieviest.
„Šobrīd mēs vērtējam arī pašvaldību ieguldījumu izglītības sektorā. Diezgan liels ir šis pārsteigums un nesakārtotība, jo pašvaldības piedāvā ļoti dažādu skatījumu uz to, ko viņi saprot ar tiešajām izglītības izmaksām. (..) Tad atkal ir jautājums, vai šis ieguldījums ir efektīvs (..), vai mēs joprojām dzīvojam sabiedrībā, kur primārā rūpe ir uzturēt esošo infrastruktūru un esošos darbiniekus, nevis ieguldīt mācību procesā, bērnu un pedagogu atbalsta sistēmas veidošanā,” sacīja Šuplinska.
Tam valdības sēdē pievienojās arī vairāki ministri, atzinīgi vērtējot vajadzīgo reformu un kritizējot pašvaldības par egoistisku domāšanu.
Tam gan nepiekrīt Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Ināra Dundure, norādot – ministrijas minētie tādi šķēršļi skolu tīkla sakārtošanai kā sliktie ceļi un dienesta viesnīcu trūkums pa daļai ir valsts, nevis pašvaldību pusē. „Kā pārziņā ir ceļu politika? Pārsvarā mēs runājam par valsts ceļiem. Arī par dienesta viesnīcām – kopš pērnā pavasara pašvaldībām praktiski bija liegta iespēja aizņemties naudu Valsts kasē. Un izkrita gan dienesta viesnīcu būvniecības turpināšana, gan citas lietas. Mēs, no vienas puses, kaut ko paziņojam, bet, no otras puses, nepasakām, kāpēc tas tā ir,” uzsvēra Dundure.
Taču gan Pašvaldību savienība, gan izglītības darbinieku arodbiedrība konceptuāli atbalsta ministrijas noteikto minimālo skolēnu skaitu dažādās vidusskolās.
„Neraugoties uz to, ka tas skar daļu nozarē strādājošo, vidusskolas posmā mēs kā arodbiedrība esam devuši piekrišanu. Par mazajām klasēm gan mēs joprojām paliekam pie viedokļa, ka tam ir jābūt maksimāli tuvu dzīvesvietai. Un 7. – 9. klases posms ir jāizvērtē individuāli katrā pašvaldībā, jo jāņem vērā faktori gan par bērnu drošību, gan transporta nodrošinājumu un pedagogu pieejamību, ceļu kvalitāti,” sacīja arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.
Sarunās ar pašvaldībām ministrija secinājusi, ka apmēram divas trešdaļas vietvaru tuvākajos gados neplāno neko mainīt savu vidusskolu tīklā. Daļa atbildējusi, ka tas jau izdarīts, citas – ka novadā ir tikai viena vidusskola, vēl vairākas – ka nav skaidrs, kā beigsies administratīvi teritoriālā reforma un kādi būs konkrēti kritēriji vidusskolu darbībai.
Ar gala ziņojumu, jaunu finansēšanas modeli un izmaiņām normatīvajā regulējumā Izglītības ministrija plāno nākt klajā martā.
