Pie jaunajiem pedagogu darba samaksas modeļiem Izglītības un zinātnes ministrijas darba grupa strādājusi vairāk nekā divus mēnešus. Pirmdien darba grupas sanāksmē daudz lielāku pedagogu uzmanību un vairāk jautājumu izpelnījās pilna laika darba slodzes modelis.
„Mēs gribētu jūs aicināt paskatīties uz pedagogu kā uz profesiju, kurā netiek pa sekundei, stundai, minūtei uzskaitīti visi skolotāja pienākumi. Mēs ar šo modeli jums piedāvājam - samaksājiet pedagogam par to, ko viņš dara, un varbūt nedodiet 36 kontaktstundas, kuras viņš patiesībā nemaz nevar novadīt kvalitatīvi,” modeli prezentēja darba grupas vadītāja vietniece, IZM Izglītības departamenta direktora vietniece izglītības statistikas un finanšu plānošanas jomā Līga Buceniece.
Pedagogi uzskata, ka nebūtu prātīgi tagad atgriezties atkal pie vecā modeļa, lai arī to paredzēts uzlabot, veicot novadu diferencēšanu. Ministrija piedāvā nodalīt Pierīgas novadus, bijušos rajona centrus, mazos novadus, kā arī īpaši atbalstīt mazās skolas.
„Runājot par „Nauda seko skolēnam”, mēs vēl joprojām saredzam, ka tās negācijas, kas bija, tur ir saglabājušās. Līdz ar to progresīvāks izskatās šis pirmais variants par pāreju uz pilna laika darba slodzi,” vērtē Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.
Viņasprāt, teorētiski pilna laika slodzes modelis risinātu pašreizējās problēmas un ļautu runāt par izglītības kvalitāti, jo pedagogi nebūtu pārstrādājušies un varētu labāk sagatavoties darbam.
Pedagogu arodbiedrība aprēķinājusi, ka par gatavošanos stundām, darbu ar dokumentiem, mājasdarbiem, vecākiem un tamlīdzīgi skolotājiem nesamaksā par aptuveni 18 darba stundām nedēļā. Tomēr pedagogi uztraucas, ka pašlaik nav vadlīniju, kā direktoriem sadalīt skolotāju 36 darba stundas starp kontaktstundām un pārējo darbu.
Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas viceprezidente, Juglas vidusskolas direktore Aija Melle par piemēru minēja, ka tagad viņas skolā ķīmijas vai fizikas skolotājs „ir viens, viņš vairs nevarēs pasniegt visas šīs stundas”, jo skola ir liela, tātad „man tūlīt jau būs jāmeklē pedagogs, kas varēs mācīt atlikušās deviņas vai desmit stundas”.
Tas ir pretrunā ar ministrijas aprēķināto skolēnu un skolotāju proporciju, kas paredz divreiz mazāku skolotāju skaitu. Tāpat arī šai proporcijai paredzētā samaksa - aptuveni septiņi astoņi eiro par stundu ir divreiz lielāka, nekā vidēji pedagogi saņem pašlaik - 4,26 eiro stundā.
„Lai dubultotu, tad droši vien ir milzīgi jāsamazina pedagogu skaits. Vai tas ir iespējams pie mācību programmas? Es domāju, ka nē. Līdz ar to septiņi astoņi eiro par stundu ir stipri apšaubāma lieta. Šie jautājumi visi palika bez atbildes. Palika atbilde „Mēs neesam ieinteresēti skolotāju skaita samazināšanā.” Bet tad kā to īstenot?” neizpratnē ir LIZDA vadītāja Ingrīda Mikiško.
Viņa uztraucas, ka modeļi izrādīsies pārāk dārgi un nākamgad skolotāju algas nepalielināsies, jo budžets jau būtībā būs pieņemts.
„Abi modeļi, neatkarīgi no tā, kurš no tiem tiks izvēlēts kā optimālais, vai arī integrētais abu modeļu variants pie esošā finansējuma ir darboties spējīgs,” uzsver darba grupas vadītājs, IZM parlamentārais sekretārs Andis Geižāns.
Viņš skaidro, ka finanšu aprēķini prasa lielu laiku, tāpēc tie gaidāmi augustā. Tāpat modeļi ir jāpārbauda, un no septembra 25 dažāda mēroga skolās aprobēs abus modeļus. Aprēķini un aprobācija atrisinās pašreizējās neskaidrības, sola Geižāns.
„Darba grupas uzdevums bija prezentēt modeļus. Sistēmu mēs esam piedāvājuši. Tagad mūsu uzdevums ir piepildīt šo sistēmisko piedāvājumu ar saturu, un skolās jāatrisina tie jautājumi, kas šobrīd diezgan pamatoti tiek uzdotie gan no skolu direktoru, gan arodbiedrības puses,” norāda Geižāns.
Finanšu plānošanas un aprobācijas procesā tiks aprēķinātas arī precīzas proporcijas un stundas likmes, pašlaik izskanējušie 7 eiro stundā ir tikai piemērs, saka Geižāns.
Jau vēstīts, ka 12.maijā notika pēdējo gadu lielākā protesta akcija – vairāk nekā 7000 skolotāju izgāja ielās, izrādot savu neapmierinātību ar zemo algu. Tai pašā laikā 15% no budžeta tiek tērēti izglītībai, vienlaikus Latvijā arī ir proporcionāli daudz vairāk skolotāju nekā citās Eiropas Savienības valstīs.
Latvijā ir 807 skolas, 210 tūkstoši skolēnu un 27,5 tūkstoši pedagogu. Uz vienu pedagogu ir 8,3 skolēni, salīdzinājumam Somijā uz vienu skolotāju ir 9,5, Francijā – 12,7, Vācijā, 12,9, Nīderlandē – 13,5 skolēni. Skolu skaits pēdējos piecos gados ir samazinājies par 14%, skolēnu skaits – par 15%, pedagogu skaits – par 12%.
