IZM pati plāno uzņemties studiju akreditācijas procesa organizēšanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem.

Mēneša laikā arī tās programmas, kuras ir licencētas, bet nav saņēmušas akreditāciju, visticamāk, varēs izsniegt saviem absolventiem valsts atzītus diplomus. Trešdien izglītības un zinātnes ministrija panākusi kompromisu ar augstākās izglītības padomi. Tas par paredz, ka ar konkursā vinnējušo Vācijas akreditācijas aģentūru ASIIN līgums netiek slēgts un vasarā ministrija uzņemsies kārtot jautājumus, kas saistīti ar studiju programmu akreditāciju.

Jautājums par akreditācijas turpmāko norisi, tai skaitā gūt atbalstu līgumam ar ASIIN un apstiprināt maksas cenrādi bija plānots izskatīt jau otrdien valdības sēdē. Tomēr kvoruma trūkuma dēļ sēde tika atlikta līdz ceturtdienai. Savukārt trešdien premjers Valdis Dombrovskis (V) sasauca pie sevis iesaistītās puses, lai runātu akreditācijas jautājumiem.

Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar augstākās izglītības padomi un studentu pārstāvjiem panākusi vienošanos, ka izglītības un zinātnes ministrija pati uzņemas akreditācijas darba organizēšanu. Tas tiks darīts pavasarī un vasarā, lai nodrošinātu akreditācijas procesu tām programmām, kurās vēl nav akreditētas, bet ir licencētas, lai būtu iespējams izsniegt nevis izziņas, bet diplomus.

Jau kopš februāra ministrija mēģinājusi noslēgt līgumu ar konkursā uzvārējušo ASIIN, tomēr tagad līgums vairs netiks noslēgts. „Šos sasaistot ar nākotnes risinājumu, ka nākamā regulārā akreditāciju notiktu tādā ietvarā – augstskolas varētu izvēlēties no 28 reģistrētajām Eiropas akreditācijas institūcijām. Mēs šo sistēmu padarītu atvērtu, un tādā veidā risinātu šo ieilgušo konfliktu par to, kādā veidā akreditācijas process norisinās,” skaidroja ministrijas valsts sekretāre Sandra Liepiņa.

Iepriekš ziņots, ka līgumu ar Vācijas akreditācijas aģentūru ministrija mēģināja noslēgt jau kopš 28. februāra, kopš šī organizācija tika izvēlēta par akreditācijas veicēju. Tas bija arī viens no galvenajiem uzstādījumiem ministra Roberta Ķīļa (RP) reformās, ka augstskolu novērtējumu varētu veikt ārvalstu uzņēmums, nevis vietēja organizācija, kurā darbojas paši augstskolu pārstāvji vai tām pietuvinātas personas.

Augstākās izglītības padome uzskata, ka tas ir kompromisa variants, lai jau aptuveni gadu neuzsāktais akreditācijas process beidzot sāktu virzīties uz priekšu. Un šis ir bijis viens no vienkāršākajiem risinājumiem. Savu pagājušajā nedēļā izteikto priekšlikumu veikt akreditāciju pašiem, padome tagad skaidro kā vienu no krīzes risinājumiem un uzskata, ka nākotnē jāveido vietēja mēroga novērtēšanas organizācija.

“Kā jebkurš kompromiss ir jāvērtē pozitivi tādā kritiskā situācijā, kas bija izvērtusies saistībā ar studiju virzienu akreditācijas neuzsākšanu. Mēs tuvākajās dienās nododam tad tos materiālus, kas vēl ministrijas ieskatā ir nepieciešams, lai uzsāktu akreditāciju. Ar to augstākās izglītības padomes funkcijas beidzas,“ norādīja AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra.

Vētra gan piebilda, ka “apmierinājumam nav nekāda pamata. Ir ārkārtas risinājums ārkārtas situācijā”.

Arī studentu apvienība apmierināta ar norisi un uzskata, ka studiju akreditācijas komisijas sastāvs ir nokomplektēts, tāpēc jau nākamnedēļ būs iespējams sākt šo procesu.

Ministrija sola, ka mēneša laikā licencētās, bet neakreditētās programmas, kurās ir absolventi varēs saņemt līgumus.

Vēl par to, cik akreditācija izmaksās un vai šo variantu tiešām būs iespējams īstenot jālemj ceturtdien valdībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti