Pieteicēju pārstāve zvērināta advokāte Inese Nikuļceva iepriekš uzsvēra, ka pieņemtās normas nemotivēs iedzīvotājus palikt Latvijā, jo potenciālajiem studentiem, kuri vēlēsies augstāko izglītību iegūt citā valodā, Latvijā tādas iespējas nebūs. Tāpat viņa pauda, ka Latvijā ir salīdzinoši maz studiju programmu krievu valodā, taču pieprasījums pēc tām esot milzīgs.
Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Daiga Dambīte, atbildot uz tiesas jautājumiem, sacīja, ka nekādus tiesību un brīvību pārkāpumus attieksmē pret tiem, kuri vēlas iegūt augstāko izglītību Latvijā, nesaskata.
Dambīte pauda uzskatu, ka pieteikums nav pamatots, un lūdza Satversmes tiesu atzīt apstrīdētās normas par atbilstošām Satversmei.
Ministrijas pārstāve papildus uzsvēra, ka IZM īsteno valsts valodas politiku izglītībā, “un tā ir stratēģiski kopumā risinājusi šo valsts valodas jautājumu, sākot ar vispārējo izglītību pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē un beidzot ar augstāko izglītību, akcentējot latviešu valodas kā konstitucionālās identitātes sastāvdaļu”.
KONTEKSTS:
Līdz ar lēmumu mazākumtautību skolās pakāpeniski pāriet uz mācībām tikai valsts valodā Saeima arī lēma aizliegt studijas augstskolās krievu valodā. Tas ietekmēja vairākas augstākās izglītības iestādes un vairākus tūkstošus studentu.
Šos likuma grozījumus apstrīd vairāki “Saskaņas” deputāti, un to, kuram taisnība, attālinātā režīmā izšķirs Satversmes tiesa. Pārmetumi likumdevējam ir vairāki, sākot ar to, kā likuma izmaiņas virzītas, līdz dažādām detaļām.
Iepriekš strīdā par pāreju uz mācībām latviešu valodā pamatskolas un vidusskolas posmā tiesa atzina, ka mācīšanās tikai latviešu valodā atbilst Satversmei.
