Grozījumu nepieciešamība saistīta ar Satversmes tiesas jūnija spriedumu, ka prasība privātās augstākās izglītības iestādēs studiju programmas īstenot tikai valsts valodā neatbilst Satversmei.
Saeimas komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) piekrīt tiesas viedoklim, ka valsts valodas stiprināšana augstākajā izglītībā būtu sasniedzama ar saudzīgākiem līdzekļiem.
“Saeimas un Saeimas komisijas galvenā prioritāte ir budžets. Nākamā ir Augstākās izglītības likums. Saistībā ar ST spriedumu šis ir mūsu redzeslokā. Mēs esam vienojušies, ka ministrija līdz 20.novembrim attiecīgā likumprojekta grozījumus iesniegs komisijā. Un tad mēs tos ieliksim darba plānā.
Plānoju, ka līdz šī gada beigām sāksim šo jautājumu skatīt un meklēt risinājumus ST uzdotajos uzdevumos,” sacīja Ašeradens.
KONTEKSTS:
Likuma normas, kas noteica, ka arī privātajās augstskolās un koledžās jāstudē tikai latviešu valodā, neatbilst valsts pamatlikumam, tā lēmusi Satversmes tiesa.
12. Saeima lēma, ka ne tikai skolēniem, bet arī studentiem būs jāmācās tikai latviešu valodā.
Šos likuma grozījumus apstrīdēja "Saskaņas" deputāti. Viņi uzskata, ka grozījumi ierobežo tiesības uz izglītību un diskriminē cittautiešus. Turklāt privāto augstskolu piedāvājums vielu apgūt svešvalodās esot labs bizness.
Satversmes tiesa arī secinājusi, ka obligāta izglītība valsts valodā privātajās izglītības iestādēs atbilst Satversmei. Šajā kontekstā tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele pērn Latvijas Radio atzina, ka valstij ir tiesības noteikt vienotu izglītības standartu un to, ka demokrātisku valsti, sabiedrību un debates par aktuāliem jautājumiem mūsu sabiedrība veido valsts valodā.
