IZM mērķis – novadā ne vairāk kā viena speciālās izglītības iestāde

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosinājusi vēl par desmit skolām samazināt speciālās izglītības iestāžu skaitu. Izmaiņas paredzētas visos reģionos ar mērķi skolu tīklu reorganizēt tā, lai novadā nav vairāk par vienu šādu izglītības iestādi. Šādā veidā plāno efektīvāk izmantot resursus, kā arī attīstīt iekļaujošo izglītību.

Lai īstenotu ieceri reorganizēt speciālo skolu tīklu tā, lai katrā novadā nebūtu vairāk kā viena šāda izglītības iestāde, IZM sadarbībā ar pašvaldībām izstrādāts informatīvais ziņojums. Tas paredz par vēl desmit skolām samazināt speciālo izglītības iestāžu skaitu. Sešu gadu laikā tas samazinājies no 60 uz 43 iestādēm. Tuvāko gadu laikā izmaiņas plāno visā Latvijā, arī Dienvidkurzemes novadā, kurā pašlaik ir divas speciālās izglītības iestādes – Mežupes un Padures pamatskola. No tām novadā jāizveido viena speciālā skola, teica pašvaldības izglītības departamenta vadītāja Ginta Kampare.

"Kā tas būs – vai tās būs kā realizācijas vietas pie Liepājas –, tik konkrētas lietas mums vēl nav runātas. Skaidrs ir tas, ka šajā mācību gadā vēl izmaiņu nebūs.

Šis 1. septembris tiks uzsākts tādā pašā veidā, kā pagājušajā gadā. Bet tas, ka pēc šī mācību gada varētu būt pārmaiņas, tas ir diezgan skaidrs, jā," teica Kampare.

IZM mērķis – novadā ne vairāk kā viena speciālās izglītības iestāde
00:00 / 03:27
Lejuplādēt

Novadā piekrita, ka pašvaldībā pietiek ar vienu speciālās izglītības iestādi, taču cer, ka izdosies saglabāt abas skolas ēkas to izvietojuma dēļ. Tās atrodas katra savā novada daļā un, lai skolēniem nav jāmēro lieli attālumi, Kampare cer, ka tās saglabās.

Vienlaikus izmaiņas plāno arī Cēsu novadā, kurā ir trīs speciālās skolas – Aleksandra Bieziņa Raiskuma pamatskola, kuru vēlas saglabāt, Cēsu Bērzaines pamatskola, kurai jākļūst par vispārizglītojošo skolu, un Spāres pamatskola, kura jālikvidē. 

"Tiesa, te ir divi saistīti un nesaistīti faktori. Viens faktors, ko mēs sagaidītu, ir pieejamas investīcijas tajās izglītības iestādēs, kurās turpina īstenot speciālo izglītību. Jo skaidrs, ka mēs bez papildu investīciju paketes nevaram tā vienkārši pārcelt bērnus no vienas iestādes uz otru. Ir nepieciešams investīciju portfelis," skaidroja novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis ("Jaunā Vienotība").

Otrs faktors, ko uzsvēra Eglītis, ir atbalsta personāla stiprināšana vispārējās izglītības iestādēs, kurās plāno arvien vairāk integrēt skolēnus no speciālajām skolām, taču atbalsta personāla trūkst jau tagad. IZM uzsvēra, ka galvenais reorganizācijas mērķis ir veicināt iekļaujošo izglītību.

"Šie bērni ar speciālajām vajadzībām būtu maksimāli sabiedrībā, maksimāli aktīvākā centrā.

Un šīs skolas vairāk neatrastos kaut kur prom mežos, nepieejamas ar sabiedrisko transportu, kur viņi faktiski ir atdalīti no pārējās sabiedrības.

Mēs ar šo mūsu vīziju cenšamies panākt, lai šīs skolas ierīkotu tuvāk administratīvajam centram," stāstīja IZM Izglītības departamenta eksperte Sanita Vanaga.

Ministrijā skaidroja, ka šī reorganizācija palīdzēs efektīvāk izlietot finansējumu, kā arī mazinās atbalsta personāla trūkumu. Turklāt daļai izglītības iestāžu pārmaiņu laikā būs pieejams Eiropas fondu finansējums, taču tas būs paredzēts tikai skolām, kuras spēs izpildīt noteiktus kvalitātes kritērijus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt