Saeimas šogad apstiprinātie likumu grozījumi paredz nākamo trīs gadu laikā pilnībā pāriet uz mācībām latviešu valodā visās Latvijas izglītības iestādēs. Turklāt kā otrā svešvaloda būs jāmāca kāda no ES valodām. Taču pedagogu trūkuma dēļ skolas šīm izmaiņām nav gatavas. Par to pirmdien izglītības ministri informēja LPS pārstāvji.
"Mēs zinām, ka skolās pietrūkst kadru, to mēs visi zinām. Pietrūkst jau tagad. Jautājums viennozīmīgi ir jāatrisina," norādīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.
"No ministrijas puses mēs šobrīd strādājam pie ceļa kartes. Mēneša laikā mēs izstrādāsim savu piedāvājumu, kā nodrošināt skolotāju apjomu, lai varētu mācīt šo otro svešvalodu," sacīja izglītības un zinātnes ministre.
Vairāk nekā 300 jeb aptuveni puse Latvijas skolu kā otro svešvalodu pasniedz krievu valodu. Atrast skolotājus, kas pasniegtu kādu no ES valodām, jau šobrīd ir grūti.
Arī pedagoģiskajās programmas par svešvalodu skolotājiem mācās nepietiekams skaits studentu, lai šo robu aizlāpītu. Tādēļ ministrija jau plāno skolotājus meklēt citur.
"Mēs zinām, ka vācu valodas skolotāju ir nepietiekams skaits pedagoģiskajā programmā, bet vācu filoloģiju mācās. Iespējams uzrunāt šos studentus pedagoģiskajām stundām. Tā ka ir vairāki risinājumi. Uzrunāt arī vēstniecības, piesaistīt mūsu diasporas skolotājus," klāstīja Čakša.
"Žēl, ka tas tikai tagad. To vajadzēja noteikt daudz ātrāk, un tad mēs ar šo problēmu, iespējams, tagad nesaskartos. Jo skaidrs, ka būs problēmas. To mēs apzināmies, ka būs!" norādīja LPS vadītājs.
Vienlaikus ministrija arī apsver iespēju veidot īpašu programmu, lai pašreizējos krievu skolu pedagogus sagatavotu darbam pilnībā latviešu valodā.
Un krievu valodas skolotājus – citu priekšmetu pasniegšanai.
"Šodien nav vēl tāda skaidra plāna. Mēs strādājam pie ceļa kartes, kā ejam uz šo otro svešvalodu un kā izmantot resursu. Es domāju, ka tur ir skolotāji, kuri varētu pārkvalificēties un mācīt arī citas lietas," teica ministre.
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) prognozē, ka vislielākais izaicinājums ar pāreju uz mācībām latviešu valodā un kādas Eiropas valodas pasniegšanu kā otro svešvalodu būs Rīgā, Daugavpilī un Rēzeknē. Tādēļ uz tām tikšot likts īpašs akcents arī no ministrijas puses. Vienlaikus Čakša sola uzraudzīt, lai skolas patiešām pārietu uz darbu latviskā vidē, nevis tikai formālu prasību izpildīšanu.
