IZM koledžu statusu skatīs atsevišķi; sola konsultēties ar bažas paudušo IeM

Jautājumu saistībā ar turpmāko valsts pārraudzībā esošo koledžu statusu nolemts izvērtēt un atsevišķā informatīvajā ziņojumā valdībai iesniegt līdz 2020. gada 30. jūnijam, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Patlaban izstrādātais rīkojuma projekts, ko paredzēts skatīt tuvākajā valdības sēdē, paredz, ka Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Kultūras ministriju, Labklājības ministriju, Veselības ministriju un Zemkopības ministriju jāsagatavo un ka izglītības un zinātnes ministram līdz 2020. gada 30. jūnijam jāiesniedz Ministru kabinetā informatīvais ziņojums par turpmāku risinājumu saistībā ar koledžu statusu un attīstību profesionālās izglītības iestāžu sistēmā, ievērojot attiecīgās nozares prasības un specifiku nozares cilvēkresursu sagatavošanai.

Vienlaikus līdz 15. aprīlim IZM vienosies ar Iekšlietu ministriju par risinājumiem saistībā ar iekšlietu sistēmas koledžu statusu un to attīstību kopējā izglītības iestāžu sistēmā.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ("KPV LV") ceturtdien cēla trauksmi, ka IZM ziņojums par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu paredz atņemt augstskolu institūciju statusu iekšlietu resorā esošajām trīs augstākās izglītības iestādēm (Valsts policijas koledžai, Valsts robežsardzes koledžai, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžai). Ģirģens bija satraukts par sekām, kādas šīs pārmaiņas varētu atstāt uz iekšlietu nozares prestižu un konkurenci, kā arī pauda nožēlu, ka projekta izstrādes gaitā Iekšlietu ministrijas vai koledžu pārstāvji nav tikuši aicināti uz viedokļu apmaiņu.

IZM ir izstrādājusi konceptuālā ziņojuma projektu par augstskolu pārvaldības modeļa maiņu, to paredzēts valdībā skatīt 18. februārī. Ministrijā informēja, ka konceptuālā ziņojuma mērķis ir nodrošināt kompleksus strukturālos risinājumus augstākās  izglītības un zinātnes nozares starptautiskajai konkurētspējai, fokusējoties uz trīs pīlāriem: pārvaldība, finansējums un cilvēkresursi. Konceptuālais ziņojums ir pamats, kas tiks izmantots nepieciešamo Ministru kabineta noteikumu un likuma grozījumu sagatavošanai sadarbībā  ar nozari un sociālajiem partneriem.

KONTEKSTS:

Augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņas stratēģijā, ko pagājušā gada nogalē prezentēja IZM, piedāvāts gan mainīt iestāžu tipoloģiju, gan arī augstskolās veidot īpašas padomes. Ieceri jau plaši kritizējušas teju visas izglītības nozares organizācijas, īpašas bažas ir divām reģionu universitātēm par iespējamu statusa zaudēšanu pēc ministrijas virzītajām prasībām. Tikmēr jaunie zinātnieki mudina no reformas neatteikties.

Arī Ārvalstu investoru padome Latvijā jau iepriekš rosinājusi mainīt Latvijas augstskolu pārvaldības modeli, lai augstskolu stratēģiskajā vadībā iesaistītu ekspertus ar starptautisku pieredzi, darba devēju pārstāvjus, kā arī augstskolu absolventus.

Diskusija par modeļa maiņu bijusi jau iepriekš. Par to runāja arī bijušais nozares ministrs Roberts Ķīlis. Pašlaik diskusija par iespējamām pārmaiņām Latvijas augstskolu pārvaldības modelī aktualizētas līdz ar pretrunīgi vērtētajām LU rektora vēlēšanām un valdības atteikšanos apstiprināt rektora amatā Indriķi Muižnieku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti