IZM: Darba vidē balstītas mācības paaugstina profesionālās izglītības popularitāti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Latvijā profesionālās izglītības prestižs aug, uzskata Rīgas Valsts tehnikuma direktore Dagnija Vanaga. Lai gan priekšā vēl ir gandrīz pusotrs mēnesis, kura laikā skolēni var pieteikties vidusskolām, Rīgas Valsts tehnikumā uzņemšanas plāns jau gandrīz esot izpildīts. Biežāk skolēni gan izvēlas iestāties vispārējās izglītības iestādēs pēc 9. klases, tomēr Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) cer, ka drīzumā arodskolas kļūs tikpat populāras.

Lai gan devīto klašu beidzēju skaits Latvijā ar katru gadu samazinās, profesionālajās izglītības iestādēs uzņemto skaits ir gandrīz nemainīgs – ap 11 000 jauniešu katru gadu izvēlas jau pēc 9. klases apgūt kādu profesiju.

Lielākā profesionālās izglītības iestāde Latvijā ir Rīgas Valsts tehnikums. Lai gan uzņemšana vēl turpināsies arī augustā, jau šobrīd Rīgā uzņemšanas plāns ir izpildīts par 90%. Populārākajās programmās gribētāji bija arī jāatraida, stāsta Rīgas Valsts tehnikuma direktore Dagnija Vanaga:

„Mums bija konkurss tieši uz programmētājiem, datorsistēmu tehniķiem, automehāniķiem un arī komercdarbības speciālistiem, tā kā šīs grupas ir ar uzviju nokomplektētas. Bija divreiz vairāk gribētāju mācīties, kā mēs varējām uzņemt.”

Kā stāsta Vanaga, skumjāka situācija ir reģionos. Daudzi izvēlas mācīties Rīgā, lai gan tikpat labi profesiju varētu apgūt tuvāk dzīves vietai. Kopumā gan Rīgas Valsts tehnikumā skolēnu skaits gadu no gada ir nemainīgs, spītējot demogrāfijas tendencēm. Pēdējā laikā profesionālajā izglītība ir bijusi viena no Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātēm, un Rīgas Valsts tehnikuma direktore uzskata, ka tas sāk dot augļus.

„Nāk jaunieši, nāk apdāvināti jaunieši ar labām sekmēm. Nāk ar astoņniekiem matemātikā, nāk ar desmitniekiem arī citos priekšmetos. Gribētu izdarīt secinājumu, ka profesionālās izglītības prestižs sāk paaugstināties, tā kā viss tas, kas tiek darīts pašlaik profesionālajā izglītībā, tas ir vērsts uz izaugsmi, un tagad jau tas sāk nest pirmos augļus, mēs to sākam vērot” secina Vanaga.

Izglītības un zinātnes ministrija vēlas, lai jaunieši pēc devītās klases tikpat bieži izvēlētos apgūt profesiju, kā iestāties vispārējās izglītības vidusskolā. Šobrīd gan šī proporcija ir par labu vispārējai izglītībai – apmēram 6 pret 4. Šobrīd Izglītības ministrija stiprina profesionālo izglītību, pēc iespējas vairāk to sasaistot ar darba vidi, stāsta ministrijas pārstāve Alla Imanta:

„Nu jau trešo gadu profesionālās izglītības iestādes īsteno darba vidē balstītas mācības, kas ir ļoti liels atspaids un pozitīvs guvums pašam izglītojamajam audzēknim, jo, aizejot darba vidē balstītās mācībās uzņēmumā, izglītojamais iepazīstas tuvāk ar profesiju, un viņa priekšstats un skatījums uz šo profesiju veidojas daudz agrāk nekā pēdējos kursos.”

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Andris Vanags vada uzņēmumu „Sakret”, kas aktīvi piesaista profesionālo skolu audzēkņus. Viņš uzskata, ka vecāki nepamatoti baidās sūtīt savus bērnus uz arodskolām, jo viņi nenojauš, cik tās patiesībā ir noderīgas.

„Tā lieta, kas buksē, manuprāt, ir tā, ka mums ir vairāk jāstāsta gan uzņēmējiem, gan vecākiem par to, ka profesionālās skolas audzēkņu prasmes ir novērtētas tirgū un ka viņi tiks novērtēti tirgū. Un, ja tu pabeigsi tikai vienu vienīgu vidusskolu bez nekādām profesionālām iemaņām, tad praktiski tu neesi sagatavots darba dzīvei un tev ir ļoti liela iespēja kļūt par bezdarbnieku,” spriež Vanags.

Uzņemšana profesionālajās skolās joprojām turpinās. Rīgas Valsts tehnikumā visvairāk brīvo vietu ir poligrāfijas un dzelzceļa nozarēs.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti