Visbiežāk izlīgumus ierosina par zādzībām, miesas bojājumiem, tīšu mantas bojājumu un avārijām.
Probācijas dienesta vadītāja vietniece Irina Pūrīte skaidroja, ka izlīguma plusi ir iespēja vainīgajam izskaidrot cietušajam savas rīcības motīvus, apzināties nodarīto, cietušajam uzzināt , kāpēc nodarījums skāris tieši viņu. Tā ir arī iespēja ātrāk nekā tiesāšanās ceļā saņemt kompensāciju par mantas vai veselības bojājumiem.
Savukārt likumpārkāpējam savukārt tas var mazināt iespējamo sodāmību. Tomēr, kā uzsver Pūrīte, izlīguma uzdevums nav ļaut vainīgajam izvairīties no soda, izlīguma centrā ir cietušais un viņa vajadzības.
Izlīguma nedēļas ietvaros Valsts probācijas dienests šonedēļ visā Latvijā rīkos vairāk kā 100 pasākumu, tai skaitā izglītojošas spēles jauniešiem , kā risināt konfliktus, nenonākot līdz pārkāpumiem. Tieši uz nepilngadīgo izglītošanu dienests vēlas likt lielāko uzsvaru, jo pēdējā laikā pieaugusi vardarbība jauniešu vidū.
