Izlietotās spuldzes jāšķiro - gāzizlādes spuldzes ir bīstamie atkritumi

Darbību ar šo gadu pārtrauc viens no energoefektīvo spuldžu pārstrādes uzņēmumiem, kas visā Latvijā nodrošināja arī to savākšanu, tostarp kartona kastēs dažādās publiskās vietās. Savukārt citi atkritumu pārstrādes nozares pārstāvji apliecina, ka spuldžu savākšanas tīkls kopumā tādēļ nesamazināsies nedz speciālos šķirošanas punktos, nedz arī veikalos.

Ar 1. janvāri izdegušo energoefektīvo un gāzizlādes spuldžu savākšanu un pārstrādi pārtrauc veikt uzņēmums "Ekogaisma". Latvijā uzņēmums darbojās jau 10 gadus, un tā spuldžu atkritumu apsaimniekošanas sistēmā ietilpa gan 44 šķiroto atkritumu savākšanas punkti jeb laukumi, kā arī tika izvietoti 270 speciāli kartona konteineri veikalos, pašvaldībās un citās publiskās vietās, domāti mazizmēra spuldzēm no mājsaimniecībām. Vairāk darbības pārtraukšanas iemeslus skaidro uzņēmuma apsaimniekošanas sistēmas vadītāja Sabīne Mieze:

''Gāzizlādes spuldžu tirgus Latvijā jau tā ir neliels, un tam ir tendence samazināties, jo vietā nāk LED (angļu valodā – light emitting diode; red.) apgaismojums, kas ir arī arvien vairāk jūtams Latvijā. Un to arī īpašnieki bija prognozējuši, ka šim uzņēmumam būs ciklisks raksturs, jo tas apgaismojuma tirgus mainās un elektroiekārtas ļoti ātri attīstās.''

''Ekogaismas'' savākto spuldžu atkritumu daudzums gadā vidēji bija apmēram 80 tonnas, bet iedzīvotāju veikalos atstātās spuldzes veido vien divus procentus no kopējā apjoma. Uzņēmums decembrī veicis arī aptauju, lai noskaidrotu patērētāju atkritumu šķirošanas paradumus, tieši attiecībā uz videi kaitīgo spuldžu nodošanu.

''Tendence ir, ka aptuveni trešā daļa iedzīvotāju ir gatavi šķirot atkritumus, tostarp dienas gaismas un ekonomiskās spuldzes. Un no tiem, kuri šķiro šīs spuldzes, trešā daļa atzina, ka visērtākais veids, kā atbrīvoties no izdegušajām spuldzēm, ir atdot tās atpakaļ veikalā,'' stāsta Mieze.

Tas, ka ''Ekogaisama'' savu darbību pārtrauc, nenozīmē, ka iedzīvotāji vairs nevarēs nodot spuldzes pārstrādei. Darbu Latvijā turpina vairākas citas apsaimniekošanas sistēmas, tostarp arī "Latvijas Zaļais punkts", apliecina tā pārstāve Laura Berga.

Biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga vērtē, ka lielākā daļa sabiedrības saprot, ka atkritumi ir jāšķiro, tostarp spuldzes. Taču ir liela plaisa starp to, ko cilvēki zina, un reāliem darbiem. Vides eksperts arī secina, ka, lai gan lielākais spuldžu apjoms nonāk speciālajos šķirošanas laukumos, iedzīvotājiem ir būtiski, lai saglabājas arī nelielās kartona kastes vietās, kur patērētājam tās ir ikdienā pa rokai.

Ekonomiskās un citas gāzizlādes spuldzes ir uzskatāmas par bīstamajiem atkritumiem, jo satur arī dzīvsudrabu, kam lielā daudzumā nonākot atmosfērā, var rasties kaitējums apkārtējai videi un cilvēku veselībai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti