Izlems Rīgas mēra Turlā likteni; ārkārtas vēlēšanas «neatkarīgā» četrinieka rokās

Tikai 21 dienu pēc iecelšanas amatā ceturtdien Rīgas domē gaidāms mēra, "Gods kalpot Rīgai" politiķa Daiņa Turlā uzticības balsojums. To jau dažas dienas pēc Turlā iecelšanas amatā ierosināja domes opozīcija, kas uzskata – līdzšinējās rokādes varā neliecina par vēlmi pēc pārmaiņām korupcijas skandālos grimstošajā domē. Tādēļ vienīgais Rīgas glābiņš esot domes ārkārtas vēlēšanas. Opozīcijas centienus patriekt mēru šoreiz var atvieglot sašķelšanās "Saskaņā", kas mēra ievēlēšanas naktī no savām rindām patrieca četrus nepaklausīgus dumpiniekus. Viņu attiecības ar varu nav uzlabojušās, tomēr par Turlā nākotni viņi pagaidām runā izvairīgi.

Izlems Rīgas mēra Turlā likteni; ārkārtas vēlēšanas «neatkarīgā» četrinieka rokāsEdgars Kupčs

    Ilggadējais korupcijas novēršanas komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais no "Gods kalpot Rīgai" 30. maija vēlā vakarā par Rīgas mēru tika ievēlēts ar abu koalīcijas partiju balsu vairākumu. Opozīcija balsojumā nepiedalījās, taču aktīvi izteicās vairāk nekā deviņas stundas ilgajā sēdē.

    Balsojuma naktī sašķēlās "Saskaņas" frakcija, jo četri deputāti negribēja, ka par vicemēru kļūtu partijas vadības virzītais Sandris Bergmanis. Visi četri – tobrīd vēl vicemērs Vadims Baraņņiks un deputāti Valērijs Petrovs, Aleksejs Rosļikovs un Vitālijs Dubovs – mirklī tika patriekti no frakcijas un partijas.

    Savukārt opozīcijas domas, ka Turlais nav piemērots mēra amatam, dažas dienas vēlāk rezultējās ar pieprasījumu pēc uzticības balsojuma. Ārkārtas sēde sasaucama divās nedēļās, un domes vadība arī izmantojusi tai iedoto laiku. Balsojuma iniciators ir partijas "Latvijas attīstībai" frakcijas līderis Viesturs Zeps, kurš iepriekš vēl centās panākt politiķu pārgrupēšanos, lai pie varas nāktu opozīcija, malā atstājot "Saskaņu". Ceturtdien gaidāmo sēdi Zeps sauc par līdz šim svarīgāko.

    "Un tur izšķiras arī tas, ko darīs tas "četrinieks" - vai viņš būs pret Turlo, vai atbalstīs Turlo. Tā ir metode vai veids, kur viņi var nopozicionēties. Jau šobrīd arī publiski viņi runā vienu, tad viņi saka kaut ko citu un tā tālāk.

    Tā būs īstā diena, kad visiem kļūs skaidrs, vai tad Amerika un Ušakova tandēms caur Turlā rokām tiek īstenots uz priekšu vai, gluži pretēji, tam ir iespējams pārtraukties," saka Zeps.

    "Latvijas attīstībai" ir vienīgā opozīcijas partija, kas kā variantu arvien sauc varas maiņu Rīgā.

    "Ja mums izdodas atlaist Turlā kungu, tad tā ir jauna situācija, pārdomas mums katram opozīcijā. Tas, uz ko es vedināšu savus opozīcijas kolēģus, ir mēģināt piedāvāt savu mēru. Ja mums neizdosies vienoties, ja mums neizdosies kaut kādā veidā pamainīt šo struktūru, tad acīmredzot vai nu ārkārtas vēlēšanas, vai nu viņi uzliek kaut ko alternatīvu pretī," skaidro Zeps.

    Lielākās opozīcijas frakcijas – Jaunās konservatīvās partijas (JKP) – līderis Rīgas domē Jānis Ozols nākotnē redz tikai ārkārtas vēlēšanas.

    "Ja Turlais nenoturēsies, tad mēs sākam gatavoties ārkārtas vēlēšanām. Ar lielu prieku. Tas varētu notikt nosacīti decembrī. Neapšaubāmi, vēl ir divi mēneši, kur "četrinieks", Turlais un pārējie var par kaut ko vienoties. Bet opozīcija JKP izteiksmē noteikti neies uz sarunām par kaut kādu līdzdalību ar "četrinieku". Tas ir nācis no "Saskaņas" un kļūst par "Saskaņu". Es domāju, ka tur nav ideoloģisku konfliktu. Ir konflikts par varu un vietu zem saules, un to konfliktu viņi savā iekšienē labi atrisinās," stāsta Ozols.

    Arī "Vienotības" līderis Rīgas domē Vilnis Ķirsis ir par Turlā atbrīvošanu, kam var sekot divi mēneši bez domes sēdēm, kas savukārt domi noved sava veida pašiznīcībā jeb paver iespējas vēlēšanām.

    "Saimnieciskā krīze, korupcijas krīze, uzticības krīze, politiskā krīze. Vienīgais loģiskais veids, kā no viņas iziet, ir ārkārtas vēlēšanas. Ja domē nav mēra divus mēnešus, tad ir iespējams [tādas] izsludināt, tādēļ mēs balsosim cerībā, ka īstenosies šis scenārijs," saka Ķirsis. Viņaprāt, vietā ir Einšteina ideja, ka ar prātu, kas ir novedis pie krīzes, situāciju nevar mainīt - proti, Turlais situāciju atrisināt nevar.

    Vienoti balsojumā pret Turlo solās būt arī Nacionālās apvienības domnieki, stāsta deputāts Dainis Locis:

    "Tādā dīvainā situācijā, kāda Rīga šobrīd atrodas ar visiem skandāliem koruptīvajiem un iekšējo sašķeltību. Visgodīgākais būtu šobrīd pajautāt vēlētājiem, kāda tad īstenībā tā pārvalde Rīgā būtu, vai spēku samēri būtu maināmi. Un to droši vien var izdarīt tikai vēlēšanu rezultātā, noskaidrojot šīs izmaiņas, ja tādas ir šobrīd vēlētājiem."

    Skaidrību gan nevieš "Saskaņas" un tās padzīto četru deputātu pašreizējo attiecību statuss. Viņiem izveidota neatkarīgo deputātu frakcija. Gan Saskaņas" frakcijas vadītāja Anna Vladova, gan partijas līderis Nils Ušakovs vienlaikus uzsver četrotnes šķirtību no viņiem, gan ir droši par Turlā palikšanu amatā, tātad vairākuma no četriem atbalstu.

    Pats dumpinieku četrinieks izšķirties par nostāju sola tikai ceturtdienas rītā. 

    "Pašlaik notiek pārrunas. Ar Turlā kungu bija tikšanās, kur viņš pauda viedokli pat par tādu modeli, ka "Saskaņa" var palikt aiz borta, ja būs iespēja sarunāties ar daļu no opozīcijas un ar mums.

    Vajag satikt visu opozīciju, apsēsties pie viena galda, ar viņu izrunāt visas šīs situācijas," komentē neatkarīgo deputātu frakcijas vadītājs Valērijs Petrovs.

    Aleksejs Rosļikovs, kas savulaik tika minēts kā iespējamais Ušakova pēctecis mēra amatā, uz varas cilvēkiem ir apvainojies vēl vairāk. Viņš akcentē, ka arī pēc ievēlēšanas Eiropas Parlamentā patiesie Rīgas vadītāji arvien ir Ušakovs un Andris Ameriks.

    "Tā vietā, lai atrastos Brisele un tagad strādātu, te skraida pa Rīgu, pa domes telpām un cenšas te kaut ko izmenedžēt. Ir zināmi darbi, kas parāda, ka tas ir viņa rokraksts," saka Rosļikovs. Vaicāts, vai runājis ar Ušakovu, Rosļikovs atbild: "Es negribu runāt, un kādas tur var būt attiecības, kad pozīcija ir tāda: Esmu saimnieks, tu esi kalps."

    Mērs Turlais saka – tagad vairāk runā ar visām domes frakcijām, bet diskusijas esot tikai par darba jautājumiem, nevis viņa nākotni:

    "Protams, nebūt nesaku, ka man ir vienalga, kāds būs lēmums. Tad es noteikti melotu. Nu, tā ir viņa izšķiršanās, bet vienkārši tā "Jāni, Pēteri, Miķeli, vai tu nebūtu tik labs un tomēr mani tā kā neatbalstītu" - tādas sarunas es nevedu un arī līdz 20. jūnijam nevedīšu."

    Lielākā iespēja Turlajam dabūt "Saskaņas" padzītā četrinieka balsis var izrādīties nevis dumpinieku salabšana ar "Saskaņu", bet gan viņu pašu vēlme palikt ilgāk amatos domē. Ārkārtas vēlēšanās bez līdzšinējās politiskās piederības viņus diez vai ievēlētu.

    Politoloģe Ilga Kreituse intervijā Latvijas Radio tikmēr norādīja, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu iespēja ir neliela. Tā dēvētais četrinieks stiprinās pozīcijas  nogaidot, kad Ušakovs aizbrauks uz Briseli un "nomierināsies". Kreituse pauda, ka "Saskaņas" vadītājam ar laiku pāries lieluma mānija un viņš varēs uzsākt sarunas ar minētajiem domniekiem. Savukārt opozīcija ir vāja, jo domnieku teiktajam trūkst atbalsta no tiem partijas biedriem, kuri ir parlamentā. Arī pašas partijas ir iztērējušas savus resursus iepriekšējo vēlēšanu laikā.

    Kreituse par Rīgas domē notiekošo

      KONTEKSTS:

      Turlais Rīgas mēra amatā ievēlēts 30. maijā. Neilgi pēc tam bija paredzētas Rīgas vicemēra vēlēšanas - šajā amatā virzīts "saskaņietis" Sandris Bergmanis, taču viņa kandidatūru neatbalstīja četri "Saskaņas" frakcijas deputāti. Par to viņi izslēgti no "Saskaņas" frakcijas. 

      Tādējādi Rīgas domē izveidojusies politiskā krīze, jo ne koalīcijai, ne opozīcijai nav vairākuma.

      Turlais visām frakcijām izteicis piedāvājumu – domes lēmumus turpmāk pieņemt jaunā Frakciju padomē, kurā teikšana būšot visiem politiskajiem spēkiem domē. Taču opozīcija apņēmās pieprasīt neuzticības balsojumu Turlajam.

      Latvijā
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti