Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātes tuvākajiem gadiem ir divas. Tā ir zinātne, kurā nodarbinātajiem jāceļ algas, un arī pedagogu algas, kurām naudu meklē katru gadu.
Jau nākamnedēļ Izglītības un zinātnes ministrija sāks intensīvas sarunas ar pašvaldībām, un kā pirmie ieradīsies 14 pašvaldību pārstāvji no Kurzemes, lai runātu par to skolu tīkla piepildījumu un ēku uzturēšanas izmaksām.
"Mēs viņus aicinām kopā, lai saprastu, kāds ir problēmu spektrs, lai saprastu, kādā veidā mēs varam palīdzēt, tajā pašā laikā virzoties uz skolu tīkla sakārtošanu," stāstīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija).
Apstiprinātais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks paredz, ka no septembra minimālā mēnešalga par pilnas slodzes darbu sasniegs 750 eiro, bet nākamgad septembrī tai vajadzētu būt jau 790 eiro. Tam nepieciešami miljoniem eiro.
"2018. gadā, pieņemot pedagogu algu kāpinājuma grafiku, tika norādīti trīs avoti. Pirmais ir šī efektīvā resursu izmantošana, otrais ir skolu tīkla optimizēšana, un trešais ir saistīts ar paritāti pašvaldības un valsts līdzekļu izmantošanai," stāstīja ministre.
Tikmēr skolotāju arodbiedrībā norāda, ar mazo skolu slēgšanu vien nepietiks. Pērn šādā veidā ietaupīti 1,4 miljoni eiro.
"Divus gadus ir bijusi intensīva skolu tīkla kārtošana. Tas nedod pietiekamu finansējumu darba samaksas paaugstināšanai. Divi gadi jau to ir pierādījuši," teica Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.
Šuplinska stāstīja, ka sarunās ar valsts maka turētāju – Finanšu ministriju – tāpat panākta vienošanās, ka naudu varētu ietaupīt, pārskatot atsevišķu ministrijas iestāžu un aģentūru lietderību. Šuplinska kā piemēru minēja Latviešu valodas aģentūru, jo ar latviešu valodas apguvi nodarbojas arī ministres pakļautībā esošais Valsts izglītības satura centrs, Sabiedrības integrācijas fonds, Valsts valodas centrs un Kultūras ministrija. Tāpat arī Valsts kontrole ir mudinājusi pārskatīt nepieciešamību uzturēt mazas un ļoti mazas iestādes.
"Tas vārds droši vien būtu taupība un nevis samazināšana. Apskatot, kādā veidā var mainīt politikas, tos pašus līdzekļus var izmantot efektīvāk jaunu mērķu sasniegšanai," komentēja Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs ("KPV LV").
Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs nākamā gada budžetu sauc par "pārskatīšanas budžetu", norādot, ka rezerves nāksies meklēt visās nozarēs. Sarunas starp Finanšu ministrijas un citu ministriju politiķiem noslēgsies pēc nepilnām divām nedēļām, un plānots, ka to rezultāti tiks pārrunāti valdībā.
