Lai gan sabiedrībai kopumā tīk dažādi reitingi, tomēr Valsts izglītības satura centrs izvairījies veidot oficiālus skolu reitingus. “Lai gan tas ir šķietami interesanti, tas var slēpt zināmus riskus un bīstamības.
Tas var radīt priekšstatu, ka ir skolas, kurām ir brīnumlīdzekļi – ja mans bērns nokļūs šādā skolā, tad viņam ir garantēts gan talants, gan izaugsme, gan labi sasniegumi. Bet tas tā nav.
Skolu kvalitāti veido bezgala daudz dažādi faktori,” saka Catlaks.
Turklāt vidējie reitingu skaitļi mēdz maskēt diezgan lielas atšķirības skolu iekšienē.
Nevarot gan arī teikt, ka skolai nav nozīmēs, tomēr lielu lomu spēlē pats skolēns, ģimene, arī reģions. Pētījumi arī parāda diezgan ciešu saistību starp sociālekonomisko stāvokli sabiedrībā skolas apkārtnē, vecākiem un bērnu mācību sasniegumiem.
Lai motivētu skolēnus uz labākiem sasniegumiem, būtiski ir mazākajās klasēs orientēties uz tuvākajām skolām un to, lai skolās valdītu labs mikroklimats. Bet vidusskolā jāraugās uz skolēnu īpašajām interesēm, talantiem un vajadzībām, tad jāizvēlas, kura programma būtu piemērotāka konkrētajam skolēnam.
Catlaks arī piebilda, ka reitingu veidošana savā ziņā ir mārketinga paņēmiens, kas saistīts ar konkurenci par iespējami talantīgajiem skolēniem.
“Skolas arī cenšas izdzīvot šajā laikā, kā var, un veidot savu profilu, bet nevajadzētu koncentrēties tikai uz šādiem sasniegumiem.
Skolas var izcelties arī ar savu mācību procesu, mācību vidi, to, ka tās palīdz bērniem no ļoti nelabvēlīgām vidēm sasniegt kaut ko dzīvē,” sacīja centra vadītājs.
Savukārt atzinīgi skolu reitingu veidošanu vērtē pedagoģijas zinātņu doktore Ērika Pičukāne. Viņa saka, ka par talantīgiem bērni bieži vien jau piedzimst. Tajā pašā laikā arī viņa uzsver, ka skolotāji jebkurā skolā, piemēram, darbā ar bērniem, kuriem ir mācību grūtības, bieži pieliek daudzreiz vairāk pūļu, lai paceltu viņu līmeni.
