Izglītības nozarē papildu 41 miljonu eiro sadalīs pedagogu algām un zinātnei

Izglītības jomā nākamā gada budžets galvenokārt nodrošinās finansējuma palielinājumu zinātnei, augstākās izglītības pieejamībai un pedagogu algām, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM). Ministrijas prioritāri veicamajiem pasākumiem 2022. gadā piešķirts vairāk nekā 41 miljons eiro.

Zinātnes bāzes finansējuma palielināšanai un fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai kopumā papildus piešķirti 10,6 miljoni eiro. Tas ļaus zinātnes bāzes finansējumu palielināt par atpuveni 32% salīdzinājumā ar šobrīd piešķirto finansējumu. IZM norādīja, ka tas būtiski palielinās zinātnes kapacitāti Latvijā, kas ir viens no tautsaimniecības izaugsmes priekšnoteikumiem. Ministrija plāno nodrošināt atbilstošu šīs programmas finansējuma pieaugumu arī turpmākajos gados. Savukārt ar finansējuma palielinājumu fundamentālo un lietišķo pētījumu programmai vēlas nodrošināt pamatu nākotnes inovācijām un komercializējamu produktu un tehnoloģiju radīšanai.

Nākamā gada budžetā panākusi papildu 2,3 miljoni eiro pirmsskolas pedagogu minimālās algas likmi ļaus palielinātu līdz 872 eiro. Savukārt pedagogu darba samaksas pieaugumam 2022. gadā papildus piešķirti 15,2 miljoni eiro. Tas ļaus nodrošināt minimālās darba samaksas likmes palielināšanu līdz 900 eiro saskaņā ar indikatīvo pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim.

"Algas pieaugums nepieciešams gan pedagogu konkurētspējas paaugstināšanai, gan jauno pedagogu piesaistīšanai, gan arī motivējot augsti kvalificētus pedagogus palikt strādāt izglītības sistēmā," norādīja IZM.

Augstākās izglītības pieejamības veicināšanā papildus piešķirti 2,5 miljoni eiro stipendijas apmēra un skaita palielināšanai. IZM uzsvēra, ka studentu stipendijas nav pārskatītas ļoti ilgstoši, tāpēc piešķirtais papildu finansējums uzskatāms par svarīgu vēsturisku soli. Tas ļaus līdzšinējās stipendijas, kas ir 99 eiro mēnesī, palielināt par 40% – līdz 140 eiro mēnesī. Vēl līdz šā gada beigām studenti turpina saņemt paaugstinās stipendijas 200 eiro apmērā, mazinot Covid-19 krīzes laika radītās sekas.

Valdība atbalstījusi arī sociālo stipendiju nodrošināšanai studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm gan valsts, gan privātajās augstskolās. Šim mērķim 2022. gadā papildus piešķirti  3,7 miljoni eiro.

2022. gadā Latvijas dalībai asociētās dalībvalsts statusā Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN) paredzēti 1 609 184 eiro. IZM informēja, ka šis finansējums ļaus turpināt sadarbību ar CERN kvalitatīvi jaunā pakāpē – paplašinās pētniecības un darba tirgus piedāvājumu zinātniekiem un augsta līmeņa nozares speciālistiem, kā arī pavērs plašākas eksporta iespējas Latvijas uzņēmumiem.

Savukārt sporta nozarei nākamā gada budžetā papildus piešķirtie 3 miljoni eiro ļaus nodrošināt valsts funkciju izpildei paredzēto finansējumu nemainīgā līmenī, nepieļaujot sporta nozares finansējuma samazinājumu un nodrošinot plānveidīgu darbu sporta nozares attīstības veicināšanu un investīciju ieguldīšanu valsts nozīmes sporta būvēs.

Novērtējot darba ar jaunatni nozīmīgumu jauniešu personīgās un profesionālās attīstības veicināšanā, sociālās iekļaušanās un aktīva pilsoniskuma vērtību sekmēšanā, jaunatnes jomai nākamā gada budžetā papildus piešķirti 0,75 miljoni eiro. IZM uzskata, ka tas ļaus turpināt veidot kvalitatīvu un ilgtspējīgu sistēmu darba ar jaunatni attīstībai, tai skaitā jauniešu līdzdalības veicināšanai. 

IZM informēja, ka, turpinot mērķtiecīgu darbu iekļaujošās izglītības attīstībā, nākamajā gadā tiks nodrošināts papildu finansējums nepilna miljona eiro apmērā asistenta pakalpojuma nodrošināšanai izglītības iestādēs (912 408 eiro). Savukārt, lai nodrošinātu izglītības satura ieviešanas pārraudzību vispārējā un profesionālajā izglītībā, tajā skaitā pāreju uz jaunu valsts pārbaudījumu sistēmu, digitālo risinājumu uzturēšanu un attīstību, pārvaldības procesu digitalizāciju, nākamā gada budžetā tiks nodrošināts papildu finansējums 894 586 eiro apmērā.

KONTEKSTS:

Tiek lēsts, ka 2022. gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 5%, bet inflācija būs 2,4% apmērā. Veidojot 2022. gada valsts budžetu, tā deficīts plānots 3,8%, bet valsts parāds 50,9% no IKP.

Līdz šim koalīcijā panākta politiska vienošanās par budžetu un valdība ieskicējusi galvenās prioritātes, bet kopumā par budžetu vēl jālemj gan valdībai, gan Saeimai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt