Izglītības ministrs: Vidusskolu Latvijā ir par daudz

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis pēc 2015.gada sola ievērojamu konsolidāciju vidusskolas klasēs. Pašreiz, kā uzskata ministrs, vidusskolu Latvijā ir par daudz. Turklāt eksāmenu rezultāti liecina, ka mazo vidusskolu absolventi bieži ir ar vājākām zināšanām nekā tie, kuri mācās klasēs ar lielāku skolēnu skatu. Tomēr par šo jautājumu vēl ir gaidāmas plašas diskusijas gan valdībā, gan Saeimā, gan pašvaldībās.

Par to, ka pašreizējais princips „nauda seko skolēnam" īsti nedarbojas, Izglītības ministrija runā jau kādu laiku. Tagad izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis Latvijas Televīzijas raidījumā „Sastrēgumstunda" ir paziņojis, ka vēlas, lai vidusskolu skaitu Latvijā sāktu samazināt jau no aiznākamā gada:

„Sākumskolas, tajā skaitā mazās lauku skolas, netiks aiztiktas, nekāda skolu slēgšana nebūs. Bet runājot par vidusskolām, mums ir vajadzīgs ievērojami mazāks skaits, lai mēs varētu runāt par patiešām spēcīgām vidusskolām."

Tomēr skolu slēgšana vai atvēršana nav ministrijas kompetencē. Ar to nodarbojas pašvaldības. Gandrīz vienīgais, ko var izdarīt Izglītības ministrija, ir noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolās klasēs, atzīst ministrs.

Mēs runājam par minimālajiem klašu komplektiem vidusskolām, ka, piemēram, nebūtu iespējams atvērt 10. klasi, ja skolēnu skaits tajā ir mazāks par „x". Un otrkārt, mēs runājam par to, lai, izmantojot Eiropas finansējumu, mērķtiecīgi stiprinātu vidusskolas reģionālajos centros, šādi motivējot vecākus sūtīt bērnus tieši uz reģionālajām vidusskolām," norāda Dombrovskis.

Saeimas Izglītības komisijas vadītāja Ina Druviete vidusskolu skaita samazināšanu kā tādu sliecas atbalstīt, bet saka, ka ar to vajadzētu būt ļoti uzmanīgiem.

„Sarūkot bērnu skaitam, princips, ka vidusskolai jābūt tuvu dzīvesvietai, bet kvalitatīvas vidusskolas varētu atrasties rajonu centros, pēc būtības ir pareizs. Tikai šeit ļoti svarīgi ir vērtēt katru skolu atsevišķi un izvairīties no riska, ka tad, ja tuvējā apkaimē nebūs pieejama vidusskola, skolēni paliks ar pamatizglītību. To nedrīkstētu pieļaut, jo mums skolēni ir jāvirza vai nu uz vispārizglītojošo vai nu uz profesionālo vidusskolu," secina  Druviete.

Pēc Druvietes domām, sistēmai ir jābūt elastīgai, lai automātiski neaizslēgtu kādu labu, bet nelielu vidusskolu. Šis jautājums, protams, ir saistīts arī ar naudu, jo skolēniem būtu jānodrošina transports uz attālāk esošo vidusskolu. Atsevišķos gadījumos, iespējams, nāktos domāt arī par kopmītnēm. Tāpat bez darba varētu palikt arī daļa no skolotājiem un citiem skolu darbiniekiem.

Tomēr skaidrs ir arī tas, ka mazajās vidusskolās, kur skolēnu skaits klasē ir mazāks par 10, mācību rezultāti pārsvarā ir zemi. Turklāt tas neesot saistīts ar skolas aprīkojuma kvalitāti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti