Izglītības ministres amatam oficiāli virza «Iespējamās misijas» vadītāju Seili

To pēc valdes sēdes žurnālistiem pavēstīja premjerministre un nākamās valdības koalīcijas izvirzītā Ministru prezidentes amata kandidāte Laimdota  Straujuma („Vienotība”).

Pati Seile, vaicāta par savām prioritātēm, norādīja, ka viņai, protams, jāiepazīstas ar Izglītības un zinātnes ministrijas pašreizējām prioritātēm, taču, viņasprāt, vissvarīgākais jautājums, ir skolotāju kvalitāte.

Viņa paskaidroja, ka ar to viņa negribot teikt, ka pašreizējie pedagogi strādā nekvalitatīvi, taču jāņem vērā, ka 40% no skolās pašreiz strādājošiem pedagogiem ir sasnieguši vismaz 50 gadu vecumu, tādēļ būtu svarīgi jau savlaicīgi parūpēties par kvalificētu jauno pedagogu maiņu.

”Šo amata piedāvājumu es saņēmu faktiski ar ļoti neilgu brīdinājumu. Līdz ar to šajā brīdī par prioritātēm es pilnīgi skaidri varēšu runāt tajā brīdī, kad būšu iepazinusies ar Izglītības un zinātnes ministrijas jau esošajām prioritātēm un tās pārrunājusi. Daudzos pasaules pētījumos ir minēta tēze, ka izglītības kvalitāte nevar būt augstāka par skolotāju kvalitāti. Līdz ar to mana prioritāte pilnīgi noteikti ir skolotāju kvalitāte, jo šobrīd, kā mēs zinām, 40% skolotāju ir vecāki par 50 gadiem. Ar to es negribu teikt, ka šie ir slikti skolotāji, bet mans jautājums ir: ”Kas ir tie skolotāji, kas uzsāks darbu skolās pēc tam, kad šie cilvēki dosies pensijā?”” sacīja ministres amata kandidāte.

Seile jokojot atzīst, ka, lai arī piedāvājums uzņemties IZM vadību viņai nācis negaidīti, šādu likteni viņai jau krietni sen pareģojusi kāda bijusī kolēģe: „Pirms septiņpadsmit gadiem mana kolēģe saderēja ar mani, ka es līdz piecdesmit gadiem būšu izglītības ministre. Mēs saderējām uz kasti šampanieša. Un es viņai teicu, ka nekad mūžā nekas tāds nav iespējams. Vakar viņa man atsūtīja īsziņu: ”Kad dzersim šampanieti?””

Seile iepriekš kritizēja ieceri par obligātu eksāmenu fizikā un ķīmijā, norādot - lai uzlabotu skolēnu sekmes, tai skaitā eksaktajās zinātnēs, ir svarīgi skolām piesaistīt talantīgus skolotājus, kuri spētu radīt jauniešiem interesi par matemātiku, fiziku un ķīmiju, nevis jāievieš obligātie eksāmeni.

Kā ziņots, „Vienotība” bija uzrunājusi Seili izglītības un zinātnes ministres amatam. Par Seili jau pozitīvi izteikušies vairāki izglītības eksperti.

Tieši izglītības un zinātnes ministra postenis bija pēdējais, kura kandidāts oficiāli nebija nosaukts. Līdzšinējā ministre Ina Druviete ("Vienotība") Saeimas vēlēšanās neiekļuva parlamentā, līdz ar to atteicās turpmāk ieņemt ministres amatu. Pēcāk izskanēja Saeimas deputātes Lolitas Čigānes kandidatūra, taču oficiāli viņa šim postenim nebija virzīta.

Latvijas Studentu apvienība (LSA) atzīst Seiles ieguldījumu un pieredzi vispārējās izglītības jautājumos, īpaši norādot, ka kvalitatīva vispārējā izglītība ir pamats tālākai personības attīstībai, bet tā kā apvienība iepriekš ar viņu nav sastrādājusies, nevar novērtēt viņas atbilstību amatam.  

„Ņemot vērā, ka vairākums iepriekšējo izglītības un zinātnes ministru nākuši ar lielu pieredzes bagāžu un nesenu pagātni augstākās izglītības jomā, taču ar būtisku progresu šajā jomā pozitīvā izpratnē var lepoties tikai nedaudzi no tiem, ar neziņu un cerībām raugāmies tajā, kā izvērtīsies turpmākais darbs Izglītības un zinātnes ministrijā,”  norādīts LSA paziņojuma.

LSA cer, ka Seile spēs izvēlēties sev spēcīgu komandu, kas papildinātu viņas pieredzi ar zināšanām un izpratni par veiksmīgu augstākās izglītības modeli, kā arī saglabās  Straujumas pirmās valdības uzsākto kursu attiecībā uz plānotajām pozitīvajām pārmaiņām augstākajā izglītības un zinātnē.

Jau vēstīts, ka oficiālās sarunas par atbildības jomu sadali partneri sāka uzreiz pēc vēlēšanām, tomēr vairākas nedēļas politiķiem nesekmējās vienoties par atsevišķām atbildības jomām. Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) uzstāja uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārraudzību, kas bija arī viena no VL-TB/LNNK prioritātēm, jo arī esošajā valdībā šī ministrija ir Nacionālās apvienības pārziņā.