Atskatoties uz paveikto profesionālās izglītības skolu tīkla optimizācijā, izglītības ministre Ina Druviete norādīja, ka profesionālās izglītības sistēma ir stabilizēta un dibināta ciešāka saikne ar darba devējiem. Turklāt tiek virzīts profesionālās izglītības likumprojekts, kas aizvadītajā nedēļā apstiprināts valdībā:
„Esam piedāvājuši grozījumus, kas pēc to akceptēšanas Saeimā nodrošinās gan Latvijas izglītības sistēmas atbilstību profesionālās kvalifikācijas līmeņiem, kas ir pieņemti starptautiskā mērogā; un tie nodrošinās izglītības iestāžu un darba devēju ciešāku sadarbību, būs arī pārmaiņas mācību organizācijā, kā arī, pats galvenais, mācību saturā.”
Aizvadītajā mācību gadā jau īstenots arī darba vidē balstītu mācību pilotprojekts piecās valsts profesionālās izglītības iestādēs un šajā mācību gadā to skaits varētu pieaugt līdz 22 skolām. Reālos uzņēmumos mācību procesā kopumā varētu tikt iesaistīti ap 500 audzēkņu. Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone apstiprina, ka uzņēmēji atbalsta darba vidē balstītu aroda apgūšanu.
„Atsaucība no darba devējiem ir ļoti liela, bet ir vēl arī neatrisināti jautājumi - jādefinē, kas tad īsti ir šis apmācītais jaunietis: vai viņš ir praktikants, students, māceklis un tad kādā veidā darba devējam viņam izmaksāt atalgojumu. No vienas puses, ja tā ir stipendija, tad tie ir vieni nodokļi, ja tas ir darba līgums, tie ir jau pavisam citi nodokļi un, kā zināms, darba nodokļi Latvijā ir pietiekami augsti, un tad ir jautājums, vai tiešām jaunietim, kas tikko uzsāk savas darba gaitas mācībās, vai tiešām darba devējam būtu jāmaksā par viņu visi pilnie darbaspēka nodokļi,” klāsta Meņgelsone.
Ministrijas Izglītības departamenta direktore Evija Papule vēl papildināja, ka pēc profesionālās izglītības likuma grozījumu pieņemšanas darba devēji varēs norādīt, kādus jaunus darbiniekus un cik ilgā laikā nepieciešams sagatavot tirgus vajadzībām, mēģinot prognozēt to arī ilgtermiņā. Tāpat grozījumos paredzēts, ka valsts un pašvaldību dibinātajās arodskolās nepieciešams izveidot jaunu koleģiālu pārvaldes institūciju jeb konventu.
Līdz šim apvienošanas procesā profesionālo izglītības iestāžu skaits sarucis no 38 līdz 34. Kopumā izglītības ministrija plāno, ka pēc septiņiem gadiem valsts profesionālo izglītības iestāžu skaits varētu būt ap 20.
